Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), un redz to kā konstruktīvu opozīciju, pēc abu politisko spēku tikšanās apziņoja JKP līderis Jānis Bordāns.
Tikšanās starp JKP un ZZS līdz šim ir bijusi īsākā salīdzinājumā ar citām partijām, aptuveni 20 minūtes. Pēc šīs tikšanās Bordāns paziņoja, ka redz ZZS opozīcijā, ko noteica vēlētāju izvēle.
ZZS līderis Armands Krauze pauda, ka ZZS atbalsta loģiskus priekšlikumus. Tomēr, ja ZZS nebūs jaunās valdības sastāvā, tad politiskais spēks tās apstiprināšanu neatbalstīs.
Krauze gan uzsvēra, ka pašlaik ir tikai pats valdības veidošanas sarunu sākums, un noslēgumā būs redzams, kāds valdības modelis tiks piedāvāts. Lai arī ZZS aktīvi iesaistīsies valdības izveides procesā, politiskais spēks gatavs strādāt gan valdībā, gan opozīcijā, pauda Krauze.
Bordāns gan norādīja, ka viņa vadītājā valdībā ZZS nevarēs strādāt. Vienlaikus viņš piebilda, ka šāda valdība varētu tikt sekmīgi izveidota.
Tikmēr kopīgi saskarsmes punkti JKP esot ar nacionālo apvienību VL-TB/LNNK. Abu politisko spēku politiķiem ir līdzīgas nostājas vērtību jautājumos, un organizāciju “sarežģīta attiecību vēsture” netraucēšot konstruktīvam darbam”, – pēc abu partiju tikšanās pauda to līderi.
Bordāns pēc VL-TB/LNNK un ZZS tikšanās sacīja, ka apspriesta sarunu gaita, kā arī jautājumi, kur ir kopīgs skatījums un līdzīgas nostājas. Ar nacionālo apvienību kopīgie saskarsmes punkti ir tie, kas attiecas uz vērtību sistēmu.
Savukārt VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka šī bija veiksmīga pirmā tikšanās un sarunas bija “ļoti atklātas, tiešas”. Abām partijām noteikti būs jautājumi, īpaši ideoloģisku vērtību jomā, kur tās varēs sadarboties, neatkarīgi no tā, kāds būs jaunās valdības modelis, teica politiķis.
“Mūsu organizācijām bijusi sarežģīta attiecību vēsture, bet ir liela vienprātība, ka šī vēsture nevar traucēt konstruktīvam darbam,” teica nacionālās apvienības politiķis, piebilstot, ka valsts pašlaik ir sarežģītā situācijā ar visnotaļ sadrumstalotu jaunu parlamentu. Līdz ar to katram jāspēj spert “solītis pretī”, lai iespējami ātri izveidotu rīcībspējīgu valdību, pieņemtu budžetu, piebilda politiķis.
Viņš gan uzsvēra, ka pagaidām ir pāragri runāt par jaunās valdības sastāvu. “Tomēr par to, ka ar JKP būs sadarbība tādā vai citā formā, esmu pilnīgi drošs,” piebilda Dzintars.
Pirms vēlēšanām JKP politiķis Juris Jurašs pauda, ka viņa rīcībā ir nokļuvusi daļa no bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša konta izdrukām, kas liecinot par pārskaitījumiem Dzintaram un VL-TB/LNNK valdes loceklim Parādniekam un viņa sievai. Pēc šī paziņojuma ar iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs vērsās ne tikai Jurašs, bet arī Dzintars. Vēlāk Dzintars sociālajā tīklā Facebook publicējis viņam KNAB izmeklētājas atsūtītu vēstuli, kurā teikts, ka nolemts atteikt sākt kriminālprocesu, jo nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
Bordāns, komentējot šo situāciju, trešdien teica, ka nepieciešams nodalīt “cilvēcisko no būtiska”, kā arī piebilda, ka “dzīve ir process”. Viņš uzsvēra, ka tiekas ar partijām, kas saņēma vēlētāju atbalstu, un politiķiem jārīkojas kā valstsvīriem un jāveido valdība.
Kā ziņots, trešdien turpinās valdības veidošanas sarunas, kurās iniciatīvu uzņēmušās JKP un partija KPV LV.
Valdības veidošana pagaidām rit piesardzīgi, un pēc pirmās sarunu dienas vēl nav iezīmējušās konkrētākas koalīcijas aprises.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saskaņa nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, KPV LV un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet Jaunā Vienotība – astoņas deputātu vietas.
Autors: LETA / Foto: LETA
