Ņemot vērā iespējamās koalīcijas partiju ideoloģiskās pretrunas, jaunā valdība nebūs spējīga strādāt ilgtermiņā. Tā aģentūrai LETA sola Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, tā ļoti līdzīgi izsakoties kā ar ZZS cieši saistītais, smagos noziegumos apsūdzētais un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanā ierobežotais Aivars Lembergs. Tā Krauze netieši apliecina, ka pretēji apgalvotajam ZZS joprojām ņem vērā Lemberga uzskatus un klausa viņa norādījumiem politisko lēmumu pieņemšanā.
Jau pirmdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu oficiāli nosaukt Krišjāni Kariņu par nākamās valdības veidotāju. Partijas ir panākušas kopsaucējus un vienojušās par kopīgu darbu. Kariņš sola, ka divu nedēļu laikā pēc oficiālas nominēšanas premjera amatam tiks izstrādāta valdības deklarācija un panākta vienošanās šajos jautājumos. Valdības komanda izslēdz no jebkādas sadarbības Saeimas vēlēšanās caurkritušos “labo darbu čempionus” ZZS un parlamenta vēlēšanās uzvarējušo Saskaņu. Abi šie politiskie spēki sola koalīcijai būt neērti un aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos.
Iepriekš Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns akcentēja, ka JKP ir panākusi, ka topošajā valdībā, kuras pamatu pašlaik veido 50 balsu atbalsts, nebūs nedz partija Saskaņa, nedz ZZS, līdz ar to Ministru kabinets tiks veidots “bez Kremļa un Lemberga“. Ir novērsta arī ekspolitiķa Aināra Šlesera ietekme uz valdību, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Šlesera ietekmi uz politiķi Aldis Gobzemu (KPV LV).
Pēc Krauzes teiktā, partijām līdz valdības izveidošanas brīdim vēl ejams tāls ceļš un problēmas varētu radīt valdības deklarācijas veidošana. “Matemātiski viņiem balsis sanāk, taču vienoties par deklarācijā iekļaujamajiem darbiem būs grūti, jo ir bijuši daudzi pretrunīgi solījumi,” sacīja Krauze.
Vērtējot iespēju strādāt opozīcijā Krauze solīja, ka rūpīgi sekos līdzi notiekošajam un nepieļaus “nekādus izzagšanas mēģinājumus”.
Lai partija KPV LV turpinātu iesaistīties partijas veidošanas procesā, viena no prasībām bija Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadības uzticēšana kādam KPV LV pārstāvim. Tas nozīmē, ka amats būs jāatstāj līdzšinējām zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS). Krauze sacīja, ka viņam pagaidām nav skaidra motivācija šādam KPV LV lūgumam, taču, viņaprāt, “korekti būtu kādu amatu atstāt arī opozīcijai, lai tā ir spējīga pārstāvēt savu vēlētāju intereses”.
Krauze arī zūdījās, ka JKP esot devusi neizpildāmus solījumus, kā piemēru minot “3×500” plāna ieviešanu, kas paredzēja, ka minimālā alga, neapliekamais minimums algām un pensijām būs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija – 200 eiro jau no 2019.gada. “Tam vajag vismaz miljardu eiro un tas ir nereāli,” teica Krauze.
Praktiski tieši tādus pašus komentārus dienu iepriekš publiski pauda arī Lembergs, kurš kopš potenciālās valdības veidošanas sarunu sākuma asi kritizē īpaši JKP. Savā tā dēvētajā iknedēļas preses konferencē Lembergs apsūdzēja JKP un KPV LV rupjā priekšvēlēšanu solījumu pārkāpšanā, kas nedarīs partijām godu, paužot pārliecību, ka solījumu nepildīšana Latvijas politikā nav nekas jauns. “JKP solīja paaugstināt minimālās pensijas, neapliekamo minimumu un darba algu. Jācer, ka valdības darbības programmā tas viss būs iekšā, ja nebūs, tad tikai apstiprināsies mani vārdi, ka svarīgākais ir savā starpā sadalīt naudu un ietekmes svēras, bet pārējais viss nav svarīgi,” pauda Lembers.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
