Nodokļu reformas mērķis mazināt nevienlīdzību netiek sasniegts, turklāt saistībā ar to noklusēta virkne dažādu blakņu. Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka jauna nodokļu reforma nenodrošina vienlīdzību, turklāt, kaut arī nodokļu reforma tika solīta kā “dāvana Latvijai simtgadei”, tās ietekmē veidojoties princips “ar vienu roku dodam, bet ar otru atņemam”.
ZZS NOKLUSĒJA PAR TO, KA REFORMAS DĒĻ DAUDZIEM VEIDOSIES NODOKĻU PARĀDS
Jansons uzsvēra, ka saistībā ar nodokļu reformas ieviešanu tika noklusēta virkne dažādu blakņu, kas veicinās situāciju, kurā daļa iedzīvotāju saņemt nodokļu atmaksu, bet otrai daļai veidosies nopietns nodokļu parāds.
Tiesībsargs ir satraukts, ka patlaban vērojama satraucoša tendence, jo arvien palielinās iedzīvotāju skaits, kuri saņem zemus ienākumus, bet nodokļu reforma šo tendenci nesamazina.
Jansons ar ironiju sacīja, ka katram Latvijas iedzīvotājam jābūt nedaudz juristam, grāmatvedim un arī veselības aprūpes speciālistam, turklāt arī jaunā nodokļu reforma šo situāciju nav mainījusi. Daudz lielākam iedzīvotāju skaitam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, turklāt arī nodokļu iekasēšana prasa lielākus resursus, piebilda Jansons.
Līdz ar pētījumu, kurš apstiprina, ka jauna nodokļu reforma nemazina nevienlīdzību, valdībai tiek izteiktas rekomendācijas divos blokos. Viena daļa ieteikumu neprasīšot nozīmīgus “manevrus”, tomēr otra daļa prasa normatīvo aktu reorganizāciju.
Tiesībsargs piekrīt premjeram Krišjānim Kariņam (JV), ka ar izmaiņām nodokļu politikā jābūt ļoti atbildīgiem, nevis kā līdzšinējā valdība, jo iedzīvotājiem nepieciešama stabilitāte – cilvēkiem jāzina, ar ko rēķināties šodien un turpmāk.
REFORMAS DĒĻ PIEAUDZIS NODOKĻU SLOGS ĢIMENĒM AR BĒRNIEM
Savukārt pētījumā Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā secināts, ka
2017.gadā ieturētie nodokļi pret vidējo bruto atalgojumu personai bez apgādājamajiem bija 29,46%, tad pērn šis apmērs samazinājies līdz 28,8%. Tikmēr, palielinoties apgādājamo skaitam, palielinājies nodokļu slogs, salīdzinot ar 2017.gadu, proti, ja personai ar vienu vai diviem apgādājamajiem nodokļu slogs nedaudz samazinājies, tad personām ar trim un vairāk nodokļu slogs pieaug. Piemēram, 2017.gadā personai ar četriem apgādājamajiem ieturētie nodokļi pret vidējo bruto atalgojumu bija 10,5%, bet 2018.gada – jau 11,02%.
Pētnieki norāda, ka laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam nodokļu slogs personām bez apgādājamajiem auga, bet 2018.gadā samazinājās līdz 2015.gada līmenim. Attiecīgas tendences var ieraudzīt arī personām ar vienu un diviem apgādājamajiem. Savukārt personām ar trim apgādājamajiem nodokļu slogs stabili auga, bet, ja apgādājamo skaits ir no četri līdz seši, laika posmā no 2015. līdz 2017.gadam rādītājs nemainījās, bet 2018.gadā pieauga.
Pētījumā pausts, ka kopumā nodokļu sloga pieaugumu personām ar apgādājamajiem nevar vērtēt pozitīvi, īpaši gadījumos ar lielu apgādājamo skaitu un uz tā fona, ka personām ar mazāku apgādājamo skaitu 2018.gadā nodokļu slogs nedaudz samazinājās, bet ar trim līdz sešiem apgādājamajiem – pieauga.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka nodokļu sloga aprēķini attiecībā uz mediānas atalgojumu nevienai grupai nerāda samazinājumu, 2015.-2018.gadā tas pieauga visiem, turklāt visbūtiskāk tieši personām ar diviem un trim apgādājamajiem. Šāda attīstība arī novērtējama negatīvi, uzsver pētnieki.
No 2018.gada, palielinot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmei par procentpunktu, arī minimālais ieturamo nodokļu slogs palielinājās no 10,5% uz 11%. Tas arī nozīmē, ka, ja personai neveidojas ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekams ienākums, ieturamo nodokļu slogs pieauga. Turklāt šāda situācija veidojoties pie maziem ienākumiem.
Pētījumu par jaunās nodokļu reformas ietekmi uz Latvijas nodokļu maksātājiem veica Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniecēm Līgu Leitāni, Larisu Buli un Kristīni Rozīti.
Autors: LETA / Foto: LETA
