Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu.
Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.
Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka – situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.
Ziņojumā uzsvērts, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju proporcija un nodarbinātības līmenis valstī ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes. Bezdarba līmenis pērn sarucis līdz 8,9%. PKC piebilda, ka izmaiņas nodarbinātības un bezdarba rādītājos ietekmē ne tikai situācijas uzlabošanās darba tirgū, bet tā saistīta arī ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan nepietiekamas dzimstības, gan migrācijas rezultātā.
“Konkurētspējas rādītāju dinamikā Latvijā joprojām dominē darbaspēka zemo izmaksu priekšrocības. Saglabājoties esošajam stāvoklim, ekonomikas izaugsmes tempi vidējā termiņā var sasniegt vien 2-3% gadā un ekonomikai ir risks nonākt vidēju ienākumu slazdā. Jārēķinās arī ar algu konverģences procesu ar ES dalībvalstīm nākotnē, kas radīs ietekmi uz nozarēm, kas darbojas galvenokārt pateicoties zemo darbaspēka izmaksu priekšrocībām. Tāpēc uz zināšanām un inovāciju balstītu priekšrocību attīstība ir valdības darba prioritāte valsts konkurētspējas celšanā,” uzsvērts ziņojumā.
Lai sekmētu ražojošo un pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu produktivitātes pieaugumu, tādējādi veicinot uzņēmumu eksportspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanos strādājošiem, tiek atbalstīti ražošanas modernizācijas procesi eksportspējīgos uzņēmumos, ar nodokļu stimulu sistēmu sniegts atbalsts ārvalstu un vietējā kapitāla investīciju piesaistei, kā arī attīstītas finanšu apkalpošanas, loģistikas un tranzīta nozares, kas veido pamatu lielo investīciju piesaistei.
Norādīts arī uz 2018.gadā uzsākto nodokļu politikas reformu, kuras rezultātā tiks saglabāta uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) atlaide valdības apstiprinātajiem investīciju projektiem, kas iesniegti līdz 2017.gada 31.decembrim. Tāpat tiek piedāvāta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaide uzņēmumiem, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Savukārt reinvestētajai peļņai UIN likme noteikta 0% apmērā, un sadalītajai peļņai – 20%.
Autors: LETA / Foto: LETA
