Šomēnes Latvijā sinoptiķi vairs neprognozē ne lielu snigšanu, ne spēcīgu salu, bet tas nenozīmē, ka ziema tuvojas beigām – februārī un martā vēl iespējama barga ziema, liecina ilgtermiņa prognozes.
Stratosfērā sākusies strauja sasilšana, un šī parādība ietekmēs laikapstākļus Ziemeļu puslodē turpmākajās nedēļās. Gaidāmas būtiskas izmaiņas gaisa masu cirkulācijā, aukstums no Arktikas pārvietosies uz dienvidiem, bet pagaidām nav zināms, kuras pasaules daļas tas skars.
Kā skaidro ASV kompānijas Verisk Analytics Atmosfēras un vides izpētes daļa, izmaiņas stratosfērā ar laika nobīdi atspoguļosies troposfērā – atmosfēras zemākajā slānī. Iespējams, procesi februārī un martā Eiropā būs līdzīgi kā pērnā gada novembrī, kad Latviju skāra sals un dziļš sniegs.
Patlaban nevar apgalvot, ka Eiropā tuvākajā mēnesī vai divos mēnešos ienāks liels aukstums no Arktikas, bet šāda varbūtība ir augstāka nekā parasti. Līdz ar to pastāv arī visai liela varbūtība, ka pavasara sākums būs auksts.
Lai gan Latvijā pēdējās divas nedēļas kopumā bijušas siltas, daudzviet Eiropas centrālajā un dienvidu daļā turpinās sals un gaisa temperatūra saglabājas zem normas. Šis aukstums saistīts ar noturīgu anticiklonu, un uz ziemeļiem no tā – Ziemeļeiropā – dominē rietumu vēji, kas nes salīdzinoši siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna. Ja februārī vai martā Eiropā ienāks aukstums no Arktikas, lielākais sals būs ziemeļos un ziemeļaustrumos, tostarp Baltijas valstīs.
