Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.
Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).
ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).
ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.
Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā – 47,%, bet Igaunijā – 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).
Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 37,3% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Kiprā (25,5%), Grieķijā (25,9%), Horvātijā (45,7%), Vācijā (42,9%) un Nīderlandē (42,5%), bet bet vismazākais tas bijis Kiprā (25,5%) un Grieķijā (25,9%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 33,9% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 39,5%, bet Igaunijā – 39,9%.
Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,6% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,5%), bet vismazākais – Nīderlandē (3,9%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 10,7% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 7,5%, bet Igaunijā – 12,8%.
Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 4,8%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 12,2% Īrijā, bet mazākajam – 0,7% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4% no kopējās pabalstu summas, Lietuvā tie bija 3,4%, bet Igaunijā – 2,7%.
Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksāts 4,1% no visas kopējās pabalstu summas. Lielākais šo pabalstu īpatsvars bija Kiprā (7,7%), bet mazākais – Igaunijā (0,7%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,3% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā tie bija 2,3%.
Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.
