Zemais investīciju līmenis pašlaik kavē Latvijas potenciālo izaugsmi, intervijā aģentūrai LETA norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
“”Treknajos gados” investīcijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bija ap 30%. Tas pat bija par daudz, un daļa bija neproduktīva, jo neveicināja ražošanas attīstību tālākā perspektīvā. Šobrīd mēs esam otrā grāvī, un investīcijas veido vien 20% pret IKP. Pat eirozonā kopumā, kur pārsvaru veido jau ļoti labi attīstītas valstis, investīciju līmenis pārsniedz 20%. Mums investīcijās noteikti būtu jāmērķē uz 25% līmeni,” sacīja Rutkaste.
Viņš atzina, ka pašlaik investīciju ziņā ir redzama atkopšanās, bet pamatā tā ir saistīta vai nu ar infrastruktūru, ko finansē no Eiropas Savienības (ES) fondiem, vai ar būvniecību – top tirdzniecības centri, noliktavas, biroju ēkas u.c.
“Taču, ja mēs skatāmies uz investīcijām ražošanas iekārtās, tad redzam ļoti gausu attīstību. Kopējā investīciju masā to īpatsvars ir būtiski krities. Ja iepriekš ieguldījumi ražošanas iekārtās veidoja nedaudz vairāk kā 30% no visām investīcijām, tad šobrīd tikai 23%. Tas tikai rāda, ka nākotnē nav gaidāma būtiska ekonomikas izaugsme. Šobrīd ražošanas jaudu noslodze ir tuvu vēsturiskajam maksimumam gandrīz visās nozarēs. Esošās iekārtas ir noslogotas, jaunas iekārtas netiek pirktas, un tas nozīmē, ka, neko nemainot, cerēt uz lielākiem ražošanas apjomiem nākotnē mēs nevaram,” atzina centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.
Viņš pieļāva, ka šāda situācija varētu būt saistīta ar krīzes gados gūto pieredzi, kuras dēļ uzņēmēji joprojām ir ļoti piesardzīgi. Arī kreditēšana attīstās gausi, jo bankas baida maksātnespējas tiesiskie aspekti un tas, vai problēmu gadījumā ķīlu varēs atgūt saprātīgā laikā un ar saprātīgām izmaksām.
“Šeit gan vēl jāturpina izpēte, bet rodas iespaids, ka ir zināmas problēmas arī ar konkurenci. Vietējā tirgū nav pietiekami spēcīgas konkurences elpas, kura dzītu uzņēmējus attīstīties. Turklāt tas pat var nebūt saistīts ar likumdošanu vai aizliegtu vienošanos starp uzņēmējiem, bet ir tāds pēckrīzes fenomens. Gluži vienkārši krīzes laikā daudzi bankrotēja, un spēcīgākie uzņēmēji tirgū nostiprinājās diezgan stabili. Šobrīd neviens viņu tirgus nišas īsti neapdraud, viņi jūtas pietiekami komfortabli un par izaugsmi un ieguldījumiem savā nākotnē nedomā, jo neredz, ka kāds konkurents varētu sākt viņus apsteigt. Te var padomāt, kā mainīt konkurences politiku, lai konkurenci saasinātu līdz veselīgam līmenim. Tas varētu dot grūdienu nākotnes attīstībai,” sacīja Rutkaste.
Viņš arī uzsvēra, ka, ieguldot investīcijas, arvien vairāk ir jādomā nevis par to, kā saražot lēti, bet par to, kā saražot inovatīvus un komplicētus produktus, kurus ir grūtāk atdarināt un kuri ir mazāk pakļauti cenu konkurencei starptautiskajā tirgū.
Ventspilnieks.lv jau ziņoja, ka starp piecām pilsētām, kuras pēdējo sešu gadu laikā spējušas piesaistīt vislielākās ārvalstu investīcijas, ir arī Ventspils pilsēta. Kopumā Ventspils, Mārupe, Ķekava, Liepāja un Olaine sešu gadu laikā spējušas piesaistīt 870,4 miljonu eiro ārvalstu investīcijās, izvirzoties priekšgalā pašvaldību piesaistīto investīciju apmērā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) apkopotie dati. Skaitļi gan nav iespaidīgi lieli, taču nav arī niecīgi, jo reģionu attīstībā arī šādi investīciju apmēri ir būtisks atspaids sākot mērķtiecīgāku izaugsmi, norādīja eksperti.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: Pixabay
