Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem “Tagad vai nekad” vai “Tēvzeme vai nāve”, kas izmantots Kubas revolūcijā.
“Šogad valdošā elite plāno pieņemt likumu, kas pārvilks krustu krievu skolām,” laikrakstā “Segodna” apgalvojusi politiķe, “bet bezzobainā parlamenta opozīcija, kas ievēlēta ar krievu vēlētāju balsīm, ir atteikusies cīnīties. Tādēļ mums – tiem, kuri ir gatavi pretoties piespiedu asimilācijai – ir divi uzdevumi: organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos ārpus Saeimas un iegūt politisko pārstāvību Latvijas parlamentā.”
“Ja šī gada laikā šie mērķi netiks sasniegti, daži procesi kļūs neatgriezeniski. Krieviem paliks trīs izvēlas iespējas: asimilācija, marginalizācija vai izceļošana no Latvijas,” krievvalodīgos vēlētājus biedējusi Ždanoka, “sauklis “Tagad vai nekad” kļūst par vienīgo iespēju. Tas atgādina Kubas revolūcijas saukli “Tēvzeme vai nāve”. (…) Pārnestā nozīmē mums tiešām draud nāve – izglītības, kultūras un cieņas nāve. Vai arī gara revolūcija, uzvara, kas vedīs pie mūsu tautas brīvas attīstības dzimtajā valstī – Latvijā.”
Ždanoka kārtējo reizi kritizējusi pašlaik vadošo krievvalodīgā elektorāta partiju “Saskaņa” par pārāk samierniecisku zaudētāju pozīciju, turklāt krievu valodā vēstošie masu mediji “nav tik brīvi, lai viņus kritizētu”.
Kā ziņots, Ždanoka plāno nolikt Eiropas Parlamenta (EP) deputātes mandātu un iesaistīties partijas “Latvijas Krievu savienība” (LKS) vēlēšanu kampaņā. Ždanoka aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau vērsusies EP ar iesniegumu par mandāta nolikšanu un drīzumā plāno atgriezties Latvijā. Viņa iecerējusi vadīt LKS priekšvēlēšanu kampaņu, bet viņas dalība vēlēšanās būšot atkarīga no Satversmes tiesas (ST) lēmuma.
Saeimas vēlēšanu likums pašlaik liedz vēlēšanās piedalīties personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Ždanoka ST ir apstrīdējusi noteiktos vēlēšanu tiesību ierobežojumus padomju komunistu aktīvistiem.
Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.
Ja deputāts atstāj EP savu pilnvaru termiņa laikā, viņu aizvieto saskaņā ar viņa pārstāvētās valsts noteikumiem, teikts EP mājaslapā. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā noteikts – ja deputāts nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.
Paredzēts, ka Ždanokas vietu EP ieņems LKS politiķis Miroslavs Mitrofanovs, kurš EP vēlēšanās 2014.gadā palicis pirmais “aiz svītras”. Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem LKS uzsver, ka tas saglabāšot EP tribīni “Latvijas krievu balsīm”. Mitrofanovs turpināšot darboties krievu skolu aizstāvju organizācijā.
Mitrofanovs apstiprināja, ka plāno uzņemties EP deputāta pienākumus. Formalitātes un lietu nodošana varētu aizņemt aptuveni mēnesi, piebilda politiķis.
LKS uzsver, ka 2018.gads ir “izšķirošs Latvijas krievu liktenī”. “No mums ir atkarīgs būt, vai nebūt krievu skolām, vai mēs nosargāsim tiesības uz dzimto valodu nākamajām paaudzēm,” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda LKS pārstāvji.
LKS šodien valdes sēdē pārrunāja šo jautājumu un nolēma Ždanokai uzticēt priekšvēlēšanu kampaņas vadīšanu. Ždanoka noliks mandātu, lai šos pienākumus pildītu iespējami efektīvāk, skaidroja partijā.
Pašlaik LKS Saeimā nav pārstāvēta. Iepriekšējās vēlēšanās 2014.gadā LKS nepārvarēja 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā.
Ždanoka strādājusi trīs EP sasaukumos pēc kārtas. Pirmo reizi EP viņa ievēlēta 2004.gadā. Politiķe EP pārstāv Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu.
Kā liecina informācija EP mājaslapā, šajā laikā Ždanoka kā locekle darbojusies Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, Lūgumrakstu komitejā un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā. Pēdējās divās komitejās kā locekle viņa darbojas arī patlaban.
Viņa bijusi arī delegācijas locekle ES un Krievijas Parlamentārās sadarbības komitejā, ES un Moldovas Parlamentārās sadarbības komitejā, kā arī vēl vairākās citās starpvalstu sadarbības komitejās.
Kā vēstīts, decembrī notika kārtējā krievu skolu aizstāvju protesta akcija pret pāreju uz izglītību latviešu valodā. Starp šo akciju aktīviem dalībniekiem ir arī LKS ar līdzpriekšsēdētāju, nu jau topošo eiroparlamentārieti Mitrofanovu priekšgalā.
Pēdējā protesta akcijā Mitrofanovs paziņoja, ka krievu skolu aizstāvji organizēs referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, ņemot vērā izgāzušos mēģinājumu virzīt šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”. 15.decembrī viņš solīja, ka referenduma pieteikums varētu tikt iesniegts tuvākajā laikā.
Autors: LETA / Foto: LETA
