Visbiežāk ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpat personas šajā vecuma grupā ir izraisījušas 35% smago ceļu satiksmes negadījumu, liecina jaunākie Valsts policijas pētījuma dati.
Kā stāsta Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, šāda tendence vērojama visā Eiropā – jauni cilvēki vairāk riskē un pārkāpj noteikumus. «Īpaši izceļams ir tas, ka atkārtoti noteikumus rupji mēdz pārkāpt autovadītāji, kuriem nav pat divu gadu stāža. Šis ir ļoti satraucošs rādītājs, jo liecina par to, ka, iespējams, ir problēmas jauno autovadītāju apmācības sistēmā. Jaunajiem autovadītājiem šādiem pārkāpumiem vispār nevajadzētu būt, jo vēl nav iegūta pietiekoši liela pieredze, lai spētu reaģēt krīzes situācijās, kas var rasties, braucot pārgalvīgi.»
Kā liecina statistikas dati, pēdējo gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir nemainīgs, tomēr tas aizvien ir gana liels.
Viens no ceļu satiksmes negadījumu iemesliem ir pārgalvīga un ātra braukšana.
Lai atgādinātu cilvēkiem par pārgalvīgas braukšanas cēloņiem un sekām, Valsts policija sāk informatīvo kampaņu Neskrien kā traks!. Kampaņas galvenā mērķauditorija ir tie autovadītāji, kuri aizvien ceļu satiksmē uzvedas pārgalvīgi, kā arī tie, kuriem gada laikā ir konstatēti vairāki administratīvie pārkāpumi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vai agresīvu braukšanu.
Viena no bīstamākajām lietām, ko autovadītājs var darīt uz ceļa, ir pārvērtēt savas spējas un braukt pārgalvīgi. Tāpēc ar kampaņu Neskrien kā traks! Valsts policija vēlas ikvienam atgādināt, ka riskanta vai neapdomāta rīcība var kaitēt gan pašam, gan apkārtējiem.
«Ikdienā, straujāk izņemot kādu līkumu vai braucot agresīvāk, mēdzam aizbildināties ar to, ka tā ietaupām laiku vai varam tā darīt, jo kontrolējam situāciju un savu auto. Taču tā nav. Mēs neviens nevaram paredzēt, kas mūs gaida nākamajā līkumā, tāpēc pārgalvīgai braukšanai nav nekādu attaisnojumu,» uzsver Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Viņš turpina: «Katrs ceļu satiksmes dalībnieks ir atbildīgs par drošību uz ceļiem. Pārgalvīga braukšana apdraud gan pašu autovadītāju, gan pasažierus, līdzcilvēkus, gan arī pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. Tāpēc mēs ceram, ka kampaņa ikvienam liks aizdomāties par savu braukšanas stilu un to, kā tas var ietekmēt apkārtējos.»
Psihoterapeits Artūrs Miksons kā vienus no biežākajiem pārgalvības cēloņiem min pārliecību pār savām spējām un problēmas ikdienas dzīvē.
«Pārgalvīgus braucējus mēs varam iedalīt divās grupās. Vieni ir tie, kas mērķtiecīgi pie stūres ir pārgalvīgi vai agresīvi, jo tas viņiem palīdz izlādēties. Šie cilvēki jūtas droši par savām spējām, pārliecināti un uzskata, ka var paredzēt situācijas uz ceļa.»
«Savukārt otra grupa ir cilvēki, kas nemaz neapzinās, ka ir agresīvi vai pārgalvīgi. Viņus kaitina pārējo vadītāju rīcība, un viņi skaidro savu agresīvo braukšanu kā tikai reakciju uz citiem, nevis pašu problēmu. Bet patiesībā abās grupās aiz šīs agresīvās braukšanas slēpjas problēmas, kas radušās vēl pirms sēšanās pie stūres. Taču, neskatoties uz to, kā jūtamies, mūsu emocijas nedrīkst apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ir jācenšas ikdienā ar tām tikt galā pirms nonākam līdz automašīnas stūrei, un zināt reizes, kad nevajag vispār pie stūres sēsties.»
Kampaņas laikā cilvēkiem, kas tiks apturēti par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem – ātruma pārkāpšanu vai agresīvu braukšanu – un pēc policijas rīcībā esošās datu bāzes tiks konstatēts, ka persona jau atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tiks izdalīti kampaņas materiāli – kartītes, kas aicinās aizdomāties par pārgalvīgas braukšanas sekām. Tāpat kopā ar dažādu nozaru speciālistiem tiks izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, kā arī video, kuros atspēkoti vairāki pārgalvīgas braukšanas attaisnojumi.
18.01.2021. / Autors: BNN / Foto: Valsts policija
