Augstākā izglītība ir nozare ar augstu pievienoto vērtību, un Latvijā studiju nolūkos ierodas arvien vairāk jauniešu. Tādēļ ir svarīgi stiprināt augstāko izglītību kā veiksmīgu eksporta nozari, kas piedevām palīdz veidot gudru integrācijas politiku, mudinot konkurētspējīgākos jauniešus arī pēc studijām palikt Latvijā. Tā komisijas sēdē uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
Viņasprāt, mērķtiecīgs darbs pie ārvalstu studentu piesaistes palīdzētu sekmēt arī augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, mudinot pilnveidot studiju programmas un sekmēt to konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Izglītības komisijas sēdē deputāti diskutēja par augstāko izglītību kā strauji augošu Latvijas tautsaimniecības pakalpojumu nozari un iepazinās ar domnīcas Certus šim jautājumam veltītā pētījuma rezultātiem.
Certus pētnieciskais direktors profesors Daunis Auers, 2015./2016.gadā Latvijā grāda vai kvalifikācijas iegūšanai studēja teju 5,5 tūkstoši ārvalstu studentu, un to skaits pēdējos gados strauji audzis. Šogad to skaits jau pārsniedz 6300, un kopsummā nav ņemti vērā Erasmus+ programmas dalībnieki. Visvairāk starptautisko studentu ir Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē.
Pētījumā secināts, ka pagājušajā studiju gadā augstākās izglītības eksporta nozare Latvijas tautsaimniecībā radījusi pievienoto vērtību 148 miljonu eiro vērtībā, kas veido 0,61 procentu no valsts iekšzemes kopprodukta.
Aplēses liecina, ka viens ārvalstu students studiju gada laikā iztērē 12 264 eiro. Summā iekļauta studiju maksa, izdevumi par mājokli, kā arī citas izmaksas. Turklāt ārvalstu studentu radītie tieši nodokļu ieņēmumi 2015./2016.studiju gada laikā bija 20 miljoni eiro.
Pētījumā apskatīta reflektantu motivācija studēt Latvijā, uzmanība pievērsta arī studiju un dzīves apstākļiem Latvijā, kā arī citiem jautājumiem.
Aptuveni 10 procenti ārvalstnieku pēc absolvēšanas apsver iespēju palikt Latvijā, taču realitātē vairums pēc studijām dodas darba meklējumos uz kādu citu valsti vai atgriežas dzimtenē.
Nereti izvēli pamest Latviju ietekmē arī dažādi birokrātiski šķēršļi, grūtības iegūt uzturēšanās atļauju. Kā uzsvēra I.Viņķele, svarīgi veicināt šo studentu ciešāku integrāciju, mudinot konkurētspējīgākos jauniešus pēc absolvēšanas palikt uz dzīvi Latvijā. Tā kā šie cilvēki ir iepazinuši Latviju, tās kultūru un apguvuši latviešu valodu, viņu piesaiste Latvijai kalpotu kā sākums gudrai integrācijas politikai, kā arī veicinātu mūsu valsts tautsaimniecības attīstību.
Tāpat Certus pārstāvji mudināja Saeimu virzīt nepieciešamos likuma grozījumus, lai sekmētu augstākās izglītības eksporta attīstību, īpašu uzmanību pievēršot jautājumam par ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu.
