Latvijas iedzīvotāju spēja atšķirt viltus ziņas no patiesām ir vidējas, salīdzinot ar citām sešām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuru eksperti pulcējās uz starptautisku konferenci Rīgā – Dezinformācijas un viltus ziņu izaicinājums demokrātijai. Latvijā viltus ziņas no patiesām nespēj atšķirt 43% iedzīvotāju.
Augstākais rādītājs sabiedrības nespējai atšķirt viltus ziņas un dezinformāciju ir Grieķijā – 56,1%. Savukārt vidējais rādītājs konferences dalībvalstu starpā šai ziņā ir 46,1%. Attiecīgi Slovēnijā tie ir 55,5%, Čehijā – 47,4%, Igaunijā – 38,3% un Francijā – 36,3%.
Konferences mērķis bija noteikt viltus ziņu izplatību, sabiedrības gatavību tām un efektīvākos veidus, kā pret viltus ziņām attiekties. Pirms konferences veiktais pētījums dalībvalstīs – Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Slovēnijā, Čehijā un Francijā – cita starpā konstatēja, ka par efektīvāko veidu, kā stāties pretī viltus ziņām, tiek uzskatīti digitālās demokrātijas jeb e-demokrātijas rīki. Tie ietver īpašas viltus ziņu konstatēšanai un uzrādīšanai domātas mājaslapas un digitālās platformas un digitālās aplikācijas, kas atvieglo viltus ziņu atpazīšanu.
Galvenais uzsvars pētītajās dalībvalstīs tomēr tiek likts uz pašas viltus ziņu problēmas apzināšanos un mediju pratību, kas ir sabiedrības patiesas informētības un argumentētas rīcības pamatā.
Ticamas informācijas par migrāciju problemātiskums sevišķi izteikts ir Čehijā, Slovēnijā un Grieķijā. Ticamība vēlēšanu rezultātiem savukārt visvairāk no dezinformācijas ir cietusi Čehijā un Grieķijā. Grieķijā papildus tam dezinformācijas sevišķa klātbūtne ir uzrādīta ekonomikas un finanšu informācijas jomā.
Dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanas avoti galvenokārt ir anonīmi interneta portāli, kuru īpašnieki nav skaidri zināmi. Tam aptaujāto ekspertu vērtējumā seko valstu politiķi un politiskās partijas. Anonīmi sociālie mediji kā dezinformācijas galvenais avots ir Igaunijā, ko nosauc 89% respondentu, kam seko Latvija (88%).
Risinājums patiesības noskaidrošanai un informētām, argumentētām sabiedrības rīcībām viltus ziņu un dezinformācijas ievērojamā klātbūtnē informatīvajā telpā pirmām kārtām ir informācijas un apziņas vairošana sabiedrībā, ka šī tiešām ir problēma. Konferences diskusijās vairākkārt izskanēja vārdi «informācijas higiēna», atsaucoties uz personisko higiēnu, kas mūsdienu cilvēkam ir norma un profilaktisks līdzeklis pret daudzām saslimšanām. Salīdzinoši nesenā pagātnē mikrobu esamība nebija apzināta, un higiēnas neievērošana noveda pie daudzām saslimšanām un augstas mirstības.
Otrs efektīvākais veids ir pašregulējoši kvalitātes mehānismi informācijas un ziņu radītāju vidē. Tas nozīmē lielāku atbildību par publiskojamo informāciju, kā arī kolektīvās zināšanas un spējas uzraudzīt un kontrolēt dezinformācijas klātbūtni publiski piedāvātajā informācijā.
Visneefektīvākais veids dezinformācijas apkarošanā konferences dalībnieku vērtējumā ir represīvās metodes. Tiesisku ierobežojumu uzlikšana noteikta veida informācijai var izraisīt dažādus efektus, un tie ne obligāti būs efektīvi dezinformācijas iegrožošanai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
