Ikvienam strādājošajam ir tiesības saņemt sociālo nodrošinājumu slimības, bērna kopšanas, bezdarba un pensijas gadījumā, tādēļ pilnīga atteikšanās no minimālajām sociālajām iemaksām būtu bezatbildīga un tuvredzīga valdības rīcība – tā otrdien, 13.decembrī, valdes un frakcijas kopsēdē lēmusi partija Vienotība.
Tāpat politiskais spēks uzskata par nepieciešamu nākamgad diferencēt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi, tādējādi mazinot risku, ka sasteigtie valdības lēmumi tiks apstrīdēti Satversmes tiesā, informē partija.
Finanšu ministrija (FM) nav spējusi izpildīt valdības doto uzdevumu sagatavot administrēšanai no nākamā gada paredzētās nodokļu izmaiņas, taču finanšu ministres neizdarība nav iemesls pakļaut nabadzības riskam 100 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju ar nepilnu sociālo nodrošinājumu, viņu vidū gan mikrouzņēmumu darbiniekus, gan aptuveni 50 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošo, kas šādā situācijā paliks bez jebkāda risinājuma, norāda Vienotībā.
Partija sagatavojusi izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz pārcelt minimālo sociālo iemaksu ieviešanas termiņu, ļaujot FM un Valsts ieņēmumu dienestam sagatavot nepieciešamās nodokļu administrēšanas procedūras.
Tāpat partija izstrādājusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar kuriem paredzēts nākamgad MUN likmi diferencēt, ļaujot uzņēmējiem izvēlēties starp jau iepriekš apstiprināto samazināto MUN 5% apjomā, vienlaikus maksājot arī minimālās sociālās iemaksas par uzņēmuma darbiniekiem, vai premjera plānoto paaugstināto MUN 15% likmi. Šāda izvēles iespēja ievērojami mazinās risku, ka valdības steigā pieņemtie lēmumi tiks apstrīdēti Satversmes tiesā, uzsver partijā.
Valdības vadītājs MUN paaugstināšanā līdz 15% saskata vien fiskālus ieguvumus, kamēr lielai daļai uzņēmēju pēkšņa nodokļa likmes trīskāršošana ir pietiekams iemesls, lai Satversmes tiesā norādītu uz tiesiskās paļāvības trūkumu valdības pieņemtajos lēmumus, pauž partijā.
Vienotība jau iepriekš uzsvērusi, ka premjera iecere atcelt obligātās minimālās sociālās iemaksas, vienlaikus nosakot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek strauji palielināts līdz 15%, ir sasteigts un pretrunā valdības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem radīt prognozējamu nodokļu vidi un rūpēties par sociāli neaizsargātākajiem darba ņēmējiem. Politiskais spēks no valdības vadītāja sagaida aprēķinos balstītu piedāvājumu, kas ir ne vien sociāli atbildīgs, bet arī nerada pēkšņas straujas izmaiņas nodokļu politikā un ir iedzīvotājiem un uzņēmējiem saprotams.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Māra Kučinska priekšlikums paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām pagājušajā nedēļā nebija vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo partija Vienotība nav uzreiz paudusi tam atbalstu, skaidrojot to ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.
Kučinskis pēc tikšanās ar Vienotību pauda, ka šodien politiķiem būtu jāvienojas par iespējamu risinājumu saistībā ar plānotajām izmaiņām nodokļu jomā, bet šīs nedēļas laikā jāspēj parādīt, kāda būs nākotne pēc 1.janvāra.
