2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Kā šodien preses konferencē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), runājot par sabiedrības dzīves līmeni, to nedrīkst skatīt tikai tautsaimniecības attīstības perspektīvā – ir jāpievērš uzmanība arī sabiedrības saliedētībai un integrācijai.
“Integrētas sabiedrības priekšnoteikums ir dzīve vienā informatīvajā telpā,” uzsvēra Šadurskis, atgādinot, ka vēl 2004.gadā tika nostiprināts bilingvālās izglītības princips. Taču, neskatoties uz vērā ņemamiem pozitīvajiem rezultātiem, 22% mazākumtautību jauniešu valodas prasmes aizvien ir vai nu pamatprasmes līmenī, vai arī prasmes ir vājas, vai to nav nemaz, atzina ministrs.
“Mums ir svarīgs katrs jaunietis. Mēs nevaram atļauties atstāt kādu ārpus redzesloka,” pauda politiķis. Viņš uzsvēra, ka informatīvās telpas nošķirtības problēmas pagaidām nav atrisinātas, taču pašreizējā situācija nosaka, ka katram jaunietim ir jāspēj nodrošināt ne tikai zināšanas, bet arī vērtību kopums.
Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā “valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus”.
Politiķis stāstīja, ka esošā valdība tika veidota daudzu reformu īstenošanai. “Strādājot pie Ministru prezidenta Māra Kučinska valdības deklarācijas izveides, Vienotības priekšlikums bija par nepieciešamību izstrādāt vienotu mācību standartu, kā arī pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs,” pauda Šadurskis.
Ministrs atgādināja, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau virzījusi un valdība, kā arī Saeima apstiprinājusi virkni noteikumu un likumu grozījumu, kuru mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību.
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.
Nākamajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, plānots sākt jaunā izglītības standarta ieviešanu, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi sākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.
Vēl pēc gada, 2019./2020.mācību gadā, 9.klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi plānoti tikai latviešu valodā. Tāpat pēc diviem gadiem 7.klasē plānota pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.
Savukārt jau no 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā ieplānots visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.
Autors: LETA / Foto: LETA
