Latvijā turpinās straujš atalgojuma kāpums. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto jeb alga pirms nodokļu nomaksas sasniegusi jau 1083 eiro, kas gada laikā ir kāpums par 78 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ja salīdzina ceturkšņus, tad šī gada otrajā ceturksnī algas pieaugušas par 4,6%, salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni.
Savukārt vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro. Tā aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus. Gada laikā neto alga pieauga par 7,5%, bet, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieaugums bija 4,1%.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 3,3%, bija 4,1%.
Vidējā mēneša bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā par 17 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1097 eiro (privātajā – 1079 eiro), taču gada pieauguma temps bija straujāks privātajā sektorā – 8,9% (sabiedriskajā – 6,0%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 040 eiro jeb par 5,7%.
Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 13,4%. Veselības aizsardzības nozarē pieauga algas, bet sociālā aprūpē bez izmitināšanas straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita samazinājums par 10%, kamēr darba samaksas fonds faktiski nemainījās. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10% arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (13,2%), kur vidējais atalgojums ir viszemākais valstī, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (12,5%), nekustamo īpašumu nozarē (12,0%), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (11,0%) un būvniecībā (10,9%).
Vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī deviņās no 19 pamatnozarēm – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes, transporta un uzglabāšanas un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarēs.
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares, tāpat arī izglītības, mākslas, izklaides un sporta nozarē.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa straujāk pieauga Pierīgā – par 9,2%, Zemgalē – par 8,5% un Kurzemē – par 8,1%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1211 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,2%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgalē – tikai 758 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī.
Baltijas valstīs vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1419 eiro par pilnas slodzes darbu un vismazākā Latvijā – 1083 eiro. Šogad vislielākā minimālā alga ir Lietuvā – 555 eiro, Igaunijā – 540 eiro, bet Latvijā viszemākā – 430 eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
