Šī gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija sasniegusi 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pērn, vidēja alga ir pieaugusi par 65 eiro.
Bruto darba samaksas fonds gada laikā palielinājās par 8,3% jeb 162,3 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5,7 tūkstošiem. Vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7% vairāk nekā 2016. gada trešajā ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.
Patēriņa cenu kāpums par 2,9% ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju – reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,7%.
Šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, privātajā un sabiedriskajā sektorā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 7,7% un 7,8%, bet vispārējās valdības sektorā straujāk – par 8,5%, attiecīgi tie bija 913, 954 un 911 eiro.
Visstraujāk darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību – par 10,1% (straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu un zinātniskās pētniecības darba nozarēs), valsts pārvaldē un izglītībā – katrā 9,6% pieaugums, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 8,8%, apstrādes rūpniecībā – par 8,6%, tirdzniecībā – par 8,2% (straujāk – vairumtirdzniecībā), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8,2% un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā – par 8,0% (straujāk – biroju administratīvo darbību un citu uzņēmumu palīgdarbību nozarē, kā arī apsardzes pakalpojumos).
Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot tirdzniecību, vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda straujais palielinājums. Savukārt tirdzniecības nozarē fonds pieauga, bet samazinājās pilnas darba slodzes darbinieku skaits.
islielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar līdzīgu laika posmu pērn, straujāk pieauga Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 9,6%, 9,1% un 8,4%. Rīgā, kur šī gada trešajā ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1041 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,1%.
Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 646 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 747 eiro, Kurzemē – 785, Zemgalē – 791, bet Pierīgas reģionā – 866 eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
