Pārsūdzēts Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru trīs bijušās pašvaldības SIA Ventspils siltums darbinieces attaisnotas apsūdzībās par vairāk nekā miljona eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases, informē tiesas pārstāve Baiba Andersone.
Tiesa ir pieņēmusi kasācijas sūdzību no zvērināta advokāta Ērika Cara, kurš tiesā pārstāv Ventspils siltumu. Tiesā ir iesniegts arī Kurzemes tiesu apgabala prokuratūras protests, bet pagaidām tiesa vēl nav lēmusi par tā pieņemšanu.
Kurzemes apgabaltiesa šī gada 29.janvārī attaisnoja trīs bijušās Ventspils siltuma darbinieces, kuras tika apsūdzētas par vairāk nekā 1 045 000 eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases. Tādējādi ir pilnībā atcelts Ventspils tiesas 2016.gada 26.aprīļa notiesājošais spriedums, kas bijušās Ventspils siltuma darbinieces atzina par vainīgām par piesavināšanos lielā apmērā un paredzēja viņas sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pusotra līdz trim gadiem.
26.februārī sagatavots pilns apelācijas instances sprieduma teksts, kurā Kurzemes apgabaltiesa konstatējusi vienu no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem attaisnošanas pamatiem. Tiesa atzinusi, ka apsūdzēto izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, jo nav pierādīta noziedzīga nodarījuma objekta – mantas lielā apmērā – vērtība. Priekšmeta vērtība noteikta uz pieņēmumu pamata daļējas revīzijas rezultātā, no nelicencētas un neatbilstošas datu uzskaites sistēmas datiem. Konstatēts, ka prettiesiski iegūtās un izšķērdētās mantas lielais apmērs, kas ir noziedzīga nodarījuma kvalificējošā pazīme, nebija precīzi noteikts ne pirmstiesas izmeklēšanā, ne pirmās, ne arī apelācijas instances tiesā. Turklāt ziņas par nodarīto zaudējumu apmēru nav iespējams atjaunot, jo attiecīgie grāmatvedības dati saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ir glabājami piecus gadus, un uz lietas iztiesāšanas laiku datu glabāšanas termiņš ir beidzies, tādēļ nav iespējama arī nodarījuma kvalifikācija pēc cita Krimināllikuma panta, skaidroja apgabaltiesā.
Tiesa atzinusi, ka nevienai no trim apsūdzētajām nav pierādīta arī svešas mantas izšķērdēšana, jo apsūdzībā nav norādīti konkrēti faktiskie apstākļi, kas liecinātu par to, kādā veidā, kur un kad piesavinātā nauda ir izšķērdēta, līdz ar to arī šajā apsūdzības daļā iztrūkst noziedzīga nodarījuma objektīvās puses apraksta.
Konstatēto apstākļu kopums bijis par pamatu apgabaltiesas secinājumam, ka visām trim apsūdzētajām izvirzītā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likumā ietvertajām prasībām par apsūdzības saturu. Tiesa minēto ir atzinusi par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma, un katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, skaidroja Andersone.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš iepriekš attaisnojošo spriedumu vērtēja kā “pārsteidzošu” un teica, ka Ventspils siltums, visticamāk, to pārsūdzēs Augstākajā tiesā. “Cik man zināms, divas bijušās uzņēmuma darbinieces – abonentu daļas vadītāja un kasiere – savu vainu atzina, bet apgabaltiesa viņas ir attaisnojusi,” iepriekš sacīja Vītoliņš.
Savukārt advokāts Jānis Mucenieks, kurš tiesā aizstāvēja Ventspils siltuma bijušo galveno grāmatvedi, atzinīgi vērtēja attaisnojošo spriedumu. Viņš norādīja, ka tiesas debatēs esot detalizēti argumentējis motīvus, kāpēc spriedumam būtu jābūt attaisnojošam. Advokāts apgabaltiesā norādījis, ka lieta Ventspils tiesā tikusi “ļoti pavirši izmeklēta” un nav pamatots zaudējumu aprēķins, kā arī nav pierādījumu viņa aizstāvamās prettiesiskām darbībām.
Mucenieks pauda viedokli, ka tiesu debatēs esot izdevies izvērsti atspēkot visus prokuratūras pieņēmumus par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību bijušās galvenās grāmatvedes rīcībā. Tiesvedības gaitā advokātam esot izdevies pierādīt, ka lietas materiāli nesatur ziņas par bijušās galvenās grāmatvedes noziedzīgām darbībām. “Minētos argumentus tiesa ņēma vērā, pieņemot attaisnojošo spriedumu,” sacīja advokāts.
Apsūdzība celta pret trim bijušajām Ventspils siltuma darbiniecēm: kasieri, abonentu daļas vadītāju un galveno grāmatvedi par uzņēmuma finanšu līdzekļu piesavināšanos vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Prokurors uzskatīja, ka apsūdzētās sievietes personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, pieņemot skaidrā naudā no abonentiem ienākošos maksājumus, daļu no ienākošajām naudas summām piesavinājās un neievadīja tās kases aparātā.
Jau ziņots, ka Ventspils tiesa 2016.gada pavasarī vienai apsūdzētajai piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, paredzot mantas konfiskāciju. Pārējām divām apsūdzētajām tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem un brīvības atņemšana uz trim gadiem – abos gadījumos bez mantas konfiskācijas.
Ventspils tiesa arī toreiz nosprieda, ka visām trim bijušajām uzņēmuma darbiniecēm solidāri jāatlīdzina Ventspils siltumam nodarītie zaudējumi 1 006 591,37 eiro apmērā. Atsevišķi divām apsūdzētajām solidāri būtu jāatlīdzina uzņēmumam vēl 39 001,70 eiro. Tāpat saskaņā ar Ventspils tiesas spriedumu divām apsūdzētajām jāatlīdzina valstij procesuālie izdevumi par advokāta veikto darbu – attiecīgi 1775,18 eiro un 1878,91 eiro.
Visas trīs apsūdzētās bijušās uzņēmuma darbinieces – abonentu daļas vadītāja, galvenā grāmatvede un kasiere – Ventspils tiesa bija atzinusi par vainīgām pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas Par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā.
Autors: LETA / Foto: SXC
