Ventspils apkaimes piekrastē no Jūrkalnes līdz Kolkai tīrākās pludmales ir Miķeļtornī un Staldzenē, savukārt netīrākā pludmale ir Jūrkalnē, secināts kampaņas Mana jūra laikā.
Kā skaidroja kampaņas Mana jūra pārstāvis Jānis Ulme, ir veikti deviņi jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumi, šķērsojot Ventspils novadu un Ventspils pilsētu, Kolkas ragā sasniedzot pusi no visas ekspedīcijas garuma un ieejot Dundagas novadā, ar ko sākas kampaņas ceļš Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē uz Rīgas un Jūrmalas pludmaļu pusi.
Ventspils pilsētas un Ventspils novada pludmalēs ekspedīcijas dalībnieki veica atkritumu monitoringu, apsekojot 100 metrus garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitorings tiek veikts saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) izstrādāto metodoloģiju.
Visos monitoringa laukumos ekspedīcijas dalībnieki ir atraduši ievērojamu daudzumu plastmasas maisiņu, plastmasas virves, neidentificējamus plastmasas gabalus, papīra krūzes un ēdiena iepakojumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad ir mazāk krastā izskalotu akmeņogļu, toties to vietā jau no Mazirbes krasta ir nosēts ar kafijas kapsulām, akcentēja kampaņas Mana jūra komunikācijas speciāliste Sanita Rībena.
Ventspils pilsētas piekrastē 100 metru teritorijā no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai kāpās monitoringa laikā atrastas 120 atkritumu vienības. Vērtējot piecu gadu datus, tendence ir pozitīva, piebilda Rībena.
Savukārt Ventspils novadā – Jūrkalnes, Užavas, Ovīšu, Miķeļtorņa un Mazirbes pludmales – 100 metru teritorijā no jūras līdz kāpām atrasta 151 atkritumu vienība, un vērtējot piecu gadu datus, tendence ir negatīva.
Vidēji visā Ventspils piekrastē no Jūrkalnes līdz Kolkai atrodamas 137 atkritumu vienības uz 100 metriem. Tīrākās pludmales atrodamas Miķeļtornī un Staldzenē, kur ir 81 atkritumu vienība uz 100 metriem, savukārt netīrākā pludmale konstatēta Jūrkalnē, kur ir 273 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Ventspils piekrastes posmā ekspedīcijas dalībnieki varēja aplūkot (īpaši retu augu Lēzela vīrceli (Linaria Loeselii).
Attēlā redzamais augs ir daudzgadīgs, neliels 15 līdz 40 centimetrus garš cūknātru dzimtas lakstaugs. Tas aug gan pa vienai, gan nelielās grupās. Latvijā augs sastopams ļoti reti, galvenokārt no Nidas līdz Kolkai piejūras smiltājos, kāpās un liedagā. Šis augs ir ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā, iekļauts Eiropas aizsargājamo sugu sarakstā. Tāpat kā citas aizsargājamas sugas, arī Lēzela vīrceli aizliegts vākt kolekcijām vai citādi iznīcināt.
Tāpat arī kopā ar vietējo vides aktīvistu Imantu Blūmu Jūrkalnē izdevās uzmērīt jaunatrastu dižpriedi 3,4 metru apkārtmērā, vēstīja Rībena.
