Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. Saskaņā ar ieceri, Ventspils pilsēta un novads tiks apvienoti vienā lielā novadā, kļūstot par otro lielāko novadu Kurzemē.
Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Jūrmala, Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Runājot par Kurzemes reģionu, otrs lielākais novads būs Ventspils novads, tajā apvienojot Ventspils pilsētu un novadu. Saskaņā ar VARAM datiem, jaunajā novadā būtu 50 549 iedzīvotāji.
Par Kurzemes centru kļūs Liepāja. Liepājas novadā apvienotu Pāvilostas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Priekules, Vaiņodes, Rucavas, Nīcas novadu un Liepājas pilsētu, kas būtu arī plānotais administratīvais centrs. Liepājas novadā dzīvotu 113 643 cilvēki – vairāk nekā divas reizes lielāks skaits par Ventspils novadu.
Talsu pašvaldībai plānots pievienot Dundagas, Rojas un Mērsraga novadus ar kopējo iedzīvotāju skaitu 40 279 cilvēki.
VARAM ministrs Juris Pūce (AP) šovakar LTV raidījumā 1:1 apstiprināja, ka trešdien ministrija prezentēs jauno Latvijas karti, kurā 119 pašvaldību vietā iezīmētas 35 pašvaldības. Viņaprāt piedāvātā reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, it sevišķi, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi.
“Pieļauju, ka daudziem prezentētā karte liksies jau redzēta, jo tā lielā mērā būs līdzīga tai, kas tika izmantota pirms reģionālās reformas sākšanas,” piebilda ministrs.
Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.
Kā ziņots, Saeimas atbalstītais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šī gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma.
Šajā likumprojektā būs jāietver jauno valsts administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.
Reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu, un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
