Piektdien, 7.februārī, Ventspils novada un Ventspils pilsētas pašvaldību vadītāji un deputāti piedalīsies Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, lai klātienē deputātus mēģinātu pārliecināt, ka abas pašvaldības apvienot nedrīkst. Līdz šim gan centieni bijuši velti, jo valdošās koalīcijas partijas un pašvaldību ministrs Juris Pūce arvien uzskata, ka šīm pašvaldībām ir jāapvienojas vienā novadā un kompromisa varianta nebūs.
Ventspils novada pašvaldības vadītājs Aivars Mucenieks un viņa vietnieki un citi deputāti jau iepriekš rakstījuši vēstules valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu nepieļaut novada apvienošanu ar Ventspils pilsētu.
Arī Ventspils pilsētas domes priekšēdētāja amata pildīšanā ierobežotais un smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs katru reizi, kad vien ir iespējams, kritizē valdību un teritoriālo reformu. Viņš jau no paša sākuma asi iebilst pilsētas apvienošanai ar novadu, un uzstāj, lai arī Ventspilij tiktu saglabāts republikas nozīmes pilsētas statuss. Reformas apspriešanas gaitā sākotnēji arī citas pilsētas zaudēja šādu statusu, tomēr vēlāk republikas nozīmes pilsētas gods saglabājās Liepājai un Daugavpilij.
CENTIENI PANĀKT VĒLAMO STATUSU – NORAIDĪTI
Reformas veicēji arī uzsvēra, ka Ventspils ir pārāk maza pilsēta ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu, lai varētu pretendēt uz šādu statusu. Arī Ventspils pilsētas un novada domes vadītāju politiskie partneri no zaļzemniekim Jelgavas pilsētas pašvaldībā asi kritizējuši šo reformu un arī vēlas saglabāt Jelgavai republikas nozīmes pilsētas statusu, taču arī tas pagaidām ir noraidīts.
Iepriekšējo reizi centieni izsist esošā stāvokļa saglabāšanu – Ventspils pilsēta un novads arī pēc reformas paliktu atsevišķas pašvaldības – notika otrdien, komisijas sēdē noraidot deputāta un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu jautājumu par republikas pilsētas statusa saglabāšanu Ventspilij un Jelgavai skatīt atsevišķā sēdē. Daži Saeimas deputātu priekšlikumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektam paredz tostarp mainīt likumā jēdzienu “republikas pilsētas” uz jēdzienu “lielās pilsētas”, papildināt republikas pilsētu uzskaitījumu ar Jelgavu un Ventspili. Tāpat ir priekšlikums kā lielo pilsētu atstāt arī Jēkabpili un Valmieru.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.
NOVADA DOME: VENTSPILS PILSĒTAS UN NOVADA DARBĪBA NAV SASKANĪGA
Piektdien kārtējā komisijas sēdē plānots spriest par Vidzemes reģiona pašvaldībām, taču uz sēdi aicināti arī Ventspils pilsētas un novada pārstāvji. Nav pagaidām zināms, kas pārstāvēs Ventspils pilsētas domi, bet no novada uz Rīgu brauks entspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, viņa pirmais vietnieks Guntis Mačtams, vietnieks Māris Dadzis, deputāti Dace Vašuka un Andris Jaunsleinis, kurš ir arī bijušais Latvijas Pašvaldību savienības ilggadējs priekšsēdis, pavēstīja novada domes pārstāve Marlena Zvaigzne.
“Ventspils novada pašvaldības pārstāvji ar skaitļiem un faktiem pamatos, kādēļ iestājas pret Ventspils iekļaušanu Ventspils novadā. Viens no argumentiem ir šāds – Ventspils un Ventspils novads ir pārāk atšķirīgas pašvaldības, to darbība nav saskanīga no pašvaldības, sabiedrības un uzņēmējdarbības skatu punkta, turklāt Ventspils ir industriāla ostas pilsēta, bet novads – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorija. Ventspils novada iedzīvotāju aptaujā 72,4% respondentu bija pret novada apvienošanu ar Ventspili,” skaidroja pašvaldības pārstāve.
Apvienojot abas pašvaldības, jaunajā domē būtu proporcionāli mazāks lauku teritorijas pārstāvju skaits. “Pilsētas deputāti, visticamāk, nebūs ieinteresēti saglabāt tagadējā Ventspils novadā esošās izglītības iestādes, kultūras namus, bibliotēkas. Kā apvienošanas negatīvais faktors tiek minēta arī pilsētas iedzīvotāju neapmierinātība ar komunālo pakalpojumu maksas pieaugumu, pabalstu samazināšana senioriem un laukos dzīvojošo jauno ģimeņu atbalsta sistēmas sagraušana. Proti, nav zināms, vai jaunizveidotā pašvaldība varēs nepilngadīgajiem nodrošināt brīvpusdienas un bezmaksas transportu, vai būs tik liels atbalsts pašdarbībai, sportam un citām saturīgām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm,” šādas problēmas no reformas saskata novada dome.
06.02.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspils pilsētas un novada pašvaldības
