Jaunajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā turpmāk būs vairs tikai piecas republikas nozīmes pilsētas, bet Ventspils pilsēta šo statusu zaudēs.
Saeimā jau otro dienu notiek administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā, kuram iesniegti kopumā 316 priekšlikumi. Lai arī opozīcija ļoti centās, tomēr tās mēģinājumi panākt, ka republikas nozīmes pilsētu sarakstā tiktu atstātas arī četras šobrīd svītrotās pilsētas, atsaucību neguva.
Lielākie runātāji bija zaļzemnieki, kuri vēlējās, lai šāds pilsētas statuss tiktu saglabāts Jelgavai. Daudziem, tajā skaitā arī pozīcijā esošiem deputātiem, nav izprotams, kādēļ tik liela pilsēta zaudē šādas tiesības. Cita lieta, ja runa ir par Ventspili. Izskanēja arī prasība saglabāt šādas tiesības Ventspilij, kas iedzīvotāju skaita ziņā drīzāk ir pielīdzināma vidēja izmēra pilsētām. Republikas nozīmes pilsētas statusu zaudē arī Valmiera un Jēkabpils.
Turklāt izskanēja arī priekšlikums turpmāk republikas nozīmes pilsētas tā vairs nesaukt, bet gan pārdēvēt par lielajām pilsētām.
Noraidīts tika priekšlikums arī ļaut veidot novadu apvienības. Ceturtdien noraidīja arī priekšlikumu, kas paredz, ka valsts teritorija tiktu iedalīta apriņķos, ko savukārt iedalītu republikas pilsētās un novados.
06.03.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ernests Dinka, Saeima
