Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauta 2,1 miljons tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu, tomēr šie rādītāji vēl atpaliek no līdzīgā periodā pērn pārkrauto kravu apjoma, portāls VentspilsBalss.lv uzzināja brīvostā.
Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).
AS Ventbunkers pirmajos divos mēnešos kravu apgrozījumu palielinājis par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu, pārkraujot 455 tūkstošus tonnu naftas produktu, tomēr tā ir tikai pusei no termināļa iespējamās jaudas. Salīdzinot ar pagājušā gada ļoti pieticīgajiem datiem, labāk šī gada sākums aizvadīts AS Ventspils Grain Terminal, kur pārkrauti 46 t.t. labības – tas nozīmē, ka izmantota ceturtā daļa graudu termināļa jaudas. Par 15% jeb 10 tūkstošiem tonnu kravu apjomu palielinājis SIA Ventplac, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas. Gandrīz līdzvērtīgi iepriekšējam gadam darbs ritējis SIA Ventamonjaks Serviss, kur pārkrauti 35 tūkstoši tonnu kravas.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 8 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Turpinās jau pagājušajā gadā aizsāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3.piestātnē un Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Šogad plānots uzsākt ostas promenādes atjaunošanas darbus. Lai turpinātu industriālo attīstību, sākta divu jaunu rūpniecisko ēku projektēšana. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.
