Šā gada martā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 2,1 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums trīs mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 6,1 miljonu tonnu.
Kā portālam VentspilsBalss.lv uzsvēra Ventspils brīvostas pārstāve Inga Ieviņa, kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos šā gada martā ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada, tomēr tas pārsniedz pēdējo deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 701 tūkstoš tonnu jeb 20% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 469 tūkstošiem tonnu jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos. Zemi rezultāti ir AS Kālija parks, kur trīs mēnešu laikā pārkrauti tikai 35 tūkstoši tonnu. Kravu apgrozījuma samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta, kur vērojams samazinājums par 187 tūkstošiem tonnu jeb 25%, un SIA Ventall Termināls, kur kravu apjoms sarucis par 256 tūksotošiem tonnu jeb par 49%.
AS Ventbunkers pirmajos trīs mēnešos kravu apgrozījumu palielinājis par 35% salīdzinot ar pagājušo gadu, pārkraujot 778 tūkstošus tonnu naftas produktu, tomēr tā ir tikai puse no termināļa iespējamās jaudas.
Salīdzinot ar pagājušā gada ļoti pieticīgajiem datiem, labāk šī gada sākums aizvadīts AS Ventspils Grain Terminal, kur pārkrauti 115 tūkstoši tonnu labības – tas nozīmē, ka tiek izmantota nepilna trešā daļa graudu termināļa jaudas.
Par 16% jeb 16 tūkstošiem tonnu kravu apjomu palielinājis SIA Ventplac, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas. Gandrīz līdzvērtīgi iepriekšējam gadam darbs ritējis SIA Ventamonjaks Serviss, SIA Ventamonjaks un SIA Noord Natie Ventspils Terminals.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti astoņi miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Noslēgušies pagājušajā gadā aizsāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3.piestātnē, turpinās Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Šogad plānots uzsākt ostas promenādes atjaunošanas darbus. Lai turpinātu industriālo attīstību, sākta divu jaunu rūpniecisko ēku projektēšana. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.
