Šī gada deviņos mēnešos kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās palielinājies par 2,1%, Latvijas dzelzceļā par 8,4%, bet aviācijā par 21,9%, tā Loģistikas nozares padomē klāstīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji sēdē pauda optimismu, ka, vērojot pašreizējo kravu apgrozījuma rādītāju ievērojamo pieaugumu, ir pamats labam optimismam, ka līdz gada beigām izdosies pārsniegt pagājušā gada rādītājus.
Arī konteinerkravu apmērs šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%. Pozitīvi rezultāti ir Liepājas ostā, kur kravu apgrozījums pieaudzis par 16,2% un Rīgas brīvostā par 4,8%. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Tāpat pieauguši Ro-Ro jeb kravu ar ritošo sastāvu apmēri par 12,6% un turpina attīstīties prāmju satiksme, norādīja Ozoliņš.
Valsts sekretārs pauda, ka pozitīvas tendences uzrāda rezultāti aviopārvadājumos un e-komercijā. Avio kravās redzams nozīmīgs pieaugums par 21,9%. Palielinājums ir arī aviācijas pasažieru pārvadājumi par 16,8%. Lidostas pārstāvji pauda gandarījumu par pozitīvo kravu pieaugumu, ko sekmējis aktīvais darbs Āzijas virzienā. Šobrīd sīkpaku pārvadājumi no Ķīnas tiek veikti gan ar kravas, gan čārterreisu pasažieru lidmašīnām. Līdz šim uz VAS “Starptautisko lidostu “Rīga”” jau ir veikti vairāki e-komercijas kravu neregulārie lidojumi. Arī VAS “Latvijas pasts” paplašina valstu skaitu, uz kurām veic sīkpaku sūtījumus. Tajā pašā laikā Ozoliņš norādīja, ka pieaugot vidējam sūtījumu svaram un vērtībai, jāstiprina sadarbība ar muitas dienestiem, jo pieaug Latvijas loma šo sūtījumu muitas formalitāšu kārtošanā.
Ostu pārstāvji sēdē atzina, ka šā brīža rezultāti rada pamatu optimismam, atzīmējot, ka attīstītās jauni maršruti un konteinerlīnijas. Ventspils brīvostā kopš šī gada maija vērojams nozīmīgs kravu apmēra pieaugums, kas dod pamatu prognozēt, ka līdz gada beigām kopējais kravu apmērs varētu pārsniegt pagājušā gada rādītājus. Turklāt Ventspils brīvostā īstenotie industriālie projekti arī dod papildus kravu apmēram, tajā skaitā konteinerkravas ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat šogad Ventspils ostā ienākuši trīs kruīza kuģi ar vairāk nekā 1100 pasažieriem.
SM sākusi darbu pie jaunu Transporta attīstības pamatnostādņu no 2021.-2027.gadam izstrādes, kurā iesaistās arī nozaru asociācijas un apvienības, kā arī plānošanas reģioni, pārstāvot nozares, kas tieši vai netieši ir saistītas ar transportu. SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja, ka ir veikta aptauja, lai noteiktu ieinteresēto pušu izpratni un intereses par pamatnostādņu mērķi. No tiem visatbalstītākā ir transporta sistēma, kas nodrošina efektīvu kravu un cilvēku pārvietošanu, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un cilvēku mobilitātes iespējas.
Tāpat Maldups informēja Loģistikas nozares padomi par notikušajiem un plānotajiem starptautiskajiem pasākumiem 2018.gadā, aicinot nozares pārstāvjiem aktīvāk iesaistīties plānotajos pasākumos un vizītēs uz Āziju, it īpaši sadarbībai ar Ķīnas uzņēmējiem.
Padomes locekļi atzinīgi novērtēja valdībā apstiprināto Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu pieciem gadiem (2018.-2022.gadam), kas sevī iekļauj būtiskus infrastruktūras attīstības principus un skaidri iezīmē visu pušu saistības. Padomes locekļi arī pauda atbalstu Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālākai virzībai.
Plašas diskusijas notika par šodienas izglītības iespējām transporta un loģistikas speciālistu sagatavošanā darba tirgum, jo transporta nozarē nākas saskarties ar šīs jomas darbinieku trūkumu. Par iespējām sagatavot jaunus speciālistus transporta un loģistikas nozarē, padomi informēja Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) un Transporta un sakaru institūta pārstāvji.
Loģistikas nozares padome izveidota, lai veicinātu loģistikas jomas attīstību un tā apvieno nozares ostu pārvaldes, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
