Ģeopolitiskās situācijas un kaimiņvalsts politiskā lēmuma dēļ joprojām vērojama skaudra tendence attiecībā uz Latvijas tranzīta rādītājiem. Kā liecina Satiksmes ministrijas apkopotie jaunākie dati, šī gada pirmo trīs mēnešu laikā Latvijas ostās kopumā pārkrautas tikai 15,556 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Visskarbāk kravu apgrozījuma samazinājumu izjūt Ventspils osta, kurā trīs mēnešos pārkrauts 4,913 miljoni tonnu, kas ir par 30,8% mazāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Martā Ventspils ostas apgrozījums bija 1,822 miljoni tonnu.
Lejamkravas segmentā Latvijas ostās šogad pārkrautas 4,111 miljoni tonnu, kas ir par 29,7% mazāk nekā pagājušajā gadā. Lielāko daļu lejamkravu veido naftas produkti 3,863 miljonu tonnu apmērā, kas gan ir samazinājums par 31,7%.
Ventspils ostā apgrozījuma kritums nav tik liels kā valstī caurmērā, proti, pārkrauts par 25% līdz diviem miljoniem tonnu. Pagājušajā mēnesī Ventspils ostā pārkrautas 981 000 tonnu. Piemēram, SIA Ventspils nafta” termināls izdevies iespēju robežās noturēt iespējami augstu rādītāju un kopējais apgrozījums ir samazinājies salīdzinoši mazāk – par vidēji 15%.
Savukārt ģenerālkravas kā ierasts Latvijas ostās šī gada laikā pārkrautas 3,181 miljona tonnu apmērā. Šajā segmentā ir vērojama pozitīva tendence, jo apgrozījums ir pieaudzis par 16,7% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Kravas konteineros pārkrauts 1,209 miljoni tonnu (pieaugums par 4,5%), kokmateriālu apgrozījums audzis par 35,6% un sasniedza nepilnu miljonu – 996 700 tonnas. Savukārt “ro-ro” kravu segmentā kāpums par 18,8% un sasniedza jau 853 800 tonnas.
Ventspils osta šajā rādītājā sasniegusi kopumā 676 000 tonnu, kas kāpums kopumā par 13%. Būtiski pozitīvu pienesumu šajā segmentā gādā prāmju līnija Ventspils-Nīneshamne-Ventspils, kuru kravu apkalpošanā sekmīgi strādā SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Pasažieru skaits ir pieaudzis par 8% un bija nepilni 44 000 cilvēku, bet kravu apjoms audzis par 5%. Mēneša laikā apgrozījums sasniedza 243 000 tonnu.
Jau tradicionāli visvairāk Latvijas ostās ir pārkrautas beramkravas. Šī gada trīs mēnešos apjoms ir sasniedzis 8,263 miljoni tonnu, kas gan ir par 16,7% mazāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kritums vērojams visos segmentos. Pārkrauto ogļu apjoms bija 4,228 miljoni tonnu (-26,9%), ķīmisko beramkravu – 625 000 tonnu (-23,7%), koksnes šķelda – 383 800 tonnu (-18,9%). Ventspils ostā vērojams samazinājums pat 50% apmērā – līdz 1,332 miljoniem tonnu. Mēneša griezumā Ventspils ostā pārkrauts 598 000 tonnu kravu.
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajos trijos mēnešos bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 8,223 miljonus tonnu (-11,6%), seko Ventspils osta, bet trešā ir Liepājas osta, kurā pārkrauts 1,998 miljoniem tonnu un tas ir par 22,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
Ventspilnieks.lv jau vairākkārt ir vēstījis, ka Latvijas tranzīta nozare joprojām sāpīgi izjūt vairākas problēmas, tajā skaitā arī par satiksmi atbildīgās ministrijas slābano attieksmi tranzīta nozares stiprināšanā. Sāpīgs trieciens Latvijas tranzītam ir Krievijas politiskais lēmums maksimāli daudz kravu novirzīt ne vairs caur Baltijas valstu ostām, bet gan caur savām. Krievija turpina strauji izvērst savu infrastruktūru Baltijas jūrā un arī ir publiski paudusi, ka līdz 2020.gadam tranzīta apjoms caur Baltijas valstīm tiks samazināts līdz minimumam.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
