Šī gada pirmie divi mēneši Latvijas ostās pārkrauto kravu apgrozījuma ziņā ir joprojām samērā pieticīgi, kas galvenokārt skaidrojams ar ģeopolitisko situāciju un kaimiņzemes Krievijas politisko lēmumu novirzīt visas kravas uz savām ostām, un tas joprojām atstāj un atstās lielu ietekmi visā tranzīta nozarē. Tas atainojas arī uz ostās pārkrauto kravu apjomu, kas janvārī un februārī kopumā veidoja 10,242 miljonus tonnu un bija par 14,3% mazāk nekā līdzīgā laika periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati.
Smags gada sākums ir Ventspils ostai. Pēc ļoti bēdīgā janvāra mēneša, kad Ventspils ostā pārkrāva tikai 1,478 miljonus tonnu jeb par veselu miljonu tonnu mazāk nekā gadu iepriekš (par 42% mazāk nekā eiforiskā 2017.gada sākumā), februārī situācija mazliet uzlabojās. Kā liecina Ventspils brīvostas publiskotie dati, februārī Ventspils ostā pārkrauti 1,613 miljoni tonnu kravu, bet kopējais apjoms ir 3,091 miljoni tonnu, bet apgrozījuma kritums samazinājies no 42% līdz 31,4%. Taču arī šis rādītājs pēdējās piecgades mērauklā ir tālu no iepriekšējos gados uzrādītajiem rezultātiem.
Nedaudz kravu apgrozījumu uzlaboja arī bargie ziemas apstākļi uz ziemeļiem no Latvijas. Somu līcis jau ilgāku laiku ir pilnībā aizsalis, tur ledus biezums ir vidēji 35-40 cm un kuģu satiksmei ir nepieciešami ledlauži, kas kompānijām izmaksā bargu naudu, lai nokļūtu arī lielākajās Krievijas ostās. Arī Irbes šaurumā un Rīgas jūras līcī situācija bija pasliktinājusies. Tas deva cerību stariņu Ventspils un Liepājas ostām. Tiesa, starpība apjoma ziņā ir vēl liela, taču Ventspilī kravas apgrozīts par trešdaļu mazāk, kamēr Liepājā apjoms ir pieaudzis par 29,4%.
Ģenerālkravu segmentā pagājušajā mēnesī Ventspils ostā pārkrauts 205 000 tonnas, kas ir praktiski tikpat, cik pagājušā gada februārī. Lejamkravu segmentā pērn februārī pārkrāva 1,099 miljonus tonnu, tad šogad februārī apjoms ir sarucis līdz 1,003 miljoniem tonnu. Savukārt beramkravu segmentā kritums ir dramatisks: 2017. un 2018.gada janvāra attiecība bija 898 000 tonnu pret 329 000 tonnu, bet februārī šī attiecība ir 654 000 tonnu pret 405 000 tonnu.
Līdz ar to kravu apgrozījuma samazinājums ir vērojams lielai daļai no Ventspils ostā strādājošiem termināļiem, dažiem jo īpaši liels. Toties joprojām pozitīva tendence ir ar prāmjiem pārvadāto pasažieru un kravu apjoms, kurā sekmīgi turpina strādāt apkalpojošais termināls SIA Noord Natie Ventspils Terminals. Kāpums vērojams par attiecīgi 12% un 10%.
Paraugoties kopējā valsts mērogā, Latvijas ostās šī gada pirmajos divos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas – 5,336 miljoni tonnu (-13,4%), lejamkravas pārkrautas 2,815 miljonu tonnu apmērā (-30,5%), bet ģenerālkravas pārkrautas 2,092 miljonu tonnu apmērā, un tas ir pieaugums par 20,1%. Rīgas ostā pārkrauts 5,483 miljoni tonnu (-10,1%), bet Liepājā – 1,385 miljoni tonnu (+29,4%).
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
