Aizvadītais jūnija mēnesis un vienlaikus arī pirmais pusgads Ventspils ostai bijis ar īpaši zemiem rādītājiem. Kravu apgrozījumu kritums vērojams jau vairākus gadus, bet jo īpaši dramatiski ir pēdējie divi gadi. Līkne kā lavīna virzās strauji lejup: jūnijā pārkrauts tik maz kravu kā nekad kopš neatkarības atjaunošanas – tikai 629 tūkst. tonnu, bet pirmā pusgada rādītāji – vien 5,833 mlj. tonnu, kas ir visu laiku sliktākais rezultāts ostas vēsturē. Piektdien satiksmes ministrs Tālis Linkaits tiksies ar Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem, lai pārrunātu samilzušās problēmas.
To, ka situācija turpināsies pasliktināties, nav nekāds jaunums, taču šobrīd lavīnveida efekts šķiet jau uzņēmis pārāk lielu ātrumu.
Mēneša griezumā Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms bijis mazāks par 14% nekā līdzīgā laikā pērn, bet pusgada rādītājos atpaliek jau par 41%, turklāt jau 2020. gada pirmā pusgada rādītāji bija par 49% sliktāki nekā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos, šādus datus ceturtdien demonstrēja jaunais Ventspils valstspilsētas domes mērs Jānis Vītoliņš.
(raksts turpinās zemāk pēc reklāmas)
Grafikā redzama kravu apgrozījuma dinamika, izvēloties 2019., 2020. un 2021. gadu salīdzinājumam (avots: Ventspils brīvostas pārvalde).
Vēsturiski lejamkravas bijušas ostas galvenais dzinulis, taču iestājoties ģeopolitiskajai krīzei saistībā ar Krieviju, kura nolēma vispār visas savas kravas novirzīt caur savām ostām, šim nolūkam ieguldot milzu līdzekļus infrastruktūras izvēršanā, naftas produktu apjoms arī sāka pakāpeniski samazināties vēl un vēl. Jūnijā pārkrauto lejamkravu apjoms bija vairs tikai 321 tūkstotis tonnu, un tik maz nav bijis nekad. Vēl lielākas problēmas sākās aprīlī, kad apjoms saruka teju trīskārtīgi attiecībā pret iepriekšējiem sešiem mēnešiem.
Beramkravas jūnijā vispār pārkrautas tikai nieka 77 tūkstošu tonnu apmērā, mazāk bija tikai pērn maijā ar 60 tūkstošiem tonnu. Vienīgi ģenerālkravas ir saglabā apgrozījuma līmeni un pat nedaudz pieauguši rādītāji – jūnijā pārkrauti 230 tūkstoši tonnu.
Vēl bēdīgāka situācija sagaidāma Baltkrievijai piemēroto sankciju dēļ, uz ko trauksmi ceļ arī ostā strādājošie uzņēmēji, pārvalde un nozares organizācijas. Ventspils ostā iepriekš kopējo kravu apjomu 17% veidoja baltkrievu kravas.
Ja Lietuvā uz šo ziņu reaģēšana notika nekavējoties, iesaistoties līdz visām augstākajām valsts amatpersonām, tikmēr Latvijā tikai tagad tiek sperts pirmais solis šī sāpīgā jautājuma iespējamā risinājuma meklēšanā. Lietuvā valdība sola bagātīgas kompensācijas lielo zaudējumu gadījumā (Klaipēdas osta dzīvo no Baltkrievijas kravām), pie mums par to vēl nav runāts.
Tas īsti, iespējams, notiks piektdien, jo par nozari atbildīgais satiksmes ministrs Tālis Linkaits tiksies ar Ventspils ostas uzņēmējiem, lai pārrunātu aktualitātes nozarē, ostu pārvaldības reformas virzību un ostas attīstības perspektīvas.
09.07.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
