Olimpiskais centrs “Ventspils” kopā ar pārējiem reģionālajiem olimpiskajiem centriem publiski aicina valdību nekavējoties uzsākt ārkārtas pasākumu īstenošanu, lai sniegtu finansiālu atbalstu krīzes skartajiem sporta infrastruktūras nozarē strādājošiem uzņēmumiem un darbiniekiem, precīzi definējot valsts atbalsta mehānismus uzņēmumu darbības saglabāšanai ilgtermiņā, teiks kopīgi sagatavotajā aicinājumā.
Minētos sporta objektus ik dienu apmeklē vairāk nekā 20 000 sportisti gan profesionālā, gan amatieru līmenī, interešu izglītības audzēkņi un aktīvā dzīvesveida piekritēji. Vēstulē norādīts, ka objektos ik gadu tiek nodrošināta vairāk nekā 3600 speciāli organizētu vietēja un starptautiska līmeņa pasākumu un notikumu norise, bet kopējais neto apgrozījums 2019.gadā bija vairāk kā 10,6 miljoni eiro. Nodarbinot 560 darbinieku, nodokļu maksājumos samaksāti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro.
“Sekojot Latvijas valdības rīkojumam, mēs esam rīkojušies nekavējoties un esam pilnībā slēguši objektus apmeklētājiem. Sporta infrastruktūras objektus kā lielākās sporta aktivitāšu norises vietas un to apsaimniekotājus pilnīga darbības pārtraukšana ārkārtējās situācijas rezultātā skar vistiešākajā veidā. Uzņēmumi piedzīvo 100% apgrozījuma kritumu, līdz ar to tiek ietekmēta uzņēmumu spēja nodrošināt objekta uzturēšanu – fiksēto izmaksu segšanu, darba algu samaksu, ir apdraudēta tālāka uzņēmējdarbības iespējamība,” teiks vēstulē.
Izvērtējot ārkārtējās situācijas rezultātā radītās sekas un lai nodrošinātu sporta infrastruktūras nozares izdzīvošanu, organizācijas aicina Ministru kabinetu nekavējoties pieņemt vairākus svarīgus lēmumus:
1) Atbrīvot krīzes skartos uzņēmumus no darba spēka nodokļu nomaksas vismaz uz 4 mēnešiem.
2) Lai izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas un ilglaicīgas sociālās krīzes, valstī vismaz uz 60 dienām ieviest krīzes darba nespējas lapas (faktiski – dīkstāves kompensācija), kas, papildus darba spēka nodokļu atbrīvojumam, noteiktu solidāru darba algas izmaksu sadalījumu 40% – valsts kompensācija; 30% – darbinieka solidāra atbildība; 30% – darba devēja izmaksas. Vai arī, krīzes situācijai ieilgstot, aicinām sekot Dānijas piemēram un ieviest 75% algu apmaksu no valsts budžeta. Tas ilgtermiņā ļautu būtiski samazināt sociālā budžeta slogu saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izmaksām.
3) Slimības lapu bezierunu apmaksa no valsts puses (A, B lapa) darbiniekiem ar jebkādām elpceļu saslimšanām vai tikai aizdomām par slimību, un skaidras instrukcijas par karantīnas nosacījumiem valstī.
4) Noteikt tiesisko aizsardzību pret kreditoriem, kuriem veiktas priekšapmaksas, kas nav atgūstamas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem.
5) Rast iespēju īstermiņa apgrozāmo līdzekļu atvieglotai pieejamībai.
6) Krīzes skartajiem uzņēmumiem nodrošināt iespēju uz laiku bez soda sankcijām atlikt kredītu un procentu maksājumus.
“Minētie pasākumi palīdzētu nozares uzņēmumiem saglabāt darba vietas, novērst bankrotu vilni un operatīvi atsākt darbību pēc ekonomiskās krīzes. Infrastruktūras apsaimniekošanas neveikšana būtiski ietekmē ēku ekspluatāciju turpmāk un var radīt neatgriezeniskus zaudējumu,” norādīts vēstulē.
Vēstuli parakstījuši Cēsu, Daugavpils, Liepājas, Limbažu, Vidzemes, Zemgales un Ventspils olimpisko centru valdes priekšsēdētāji.
18.03.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
