SIA Envirsus vēlas pētīt vēja elektrostaciju parka izbūves iespējas Ventspils novadā, noskaidroja aģentūra LETA.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums par vēja elektrostaciju parka projektēšanas un būvniecības ieceri Ventspils novadā, kā arī Ministru kabineta protokollēmumam projekts, kas paredz atbalstīt ieceri, ka liela apmēra vēja elektrostaciju parku projektu attīstība var tik realizēta uz valsts meža zemes.
ZM skaidro, ka lēmumu par valstij piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem Ministru kabinets. Ievērojot Meža likumā minēto, ka valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda ZM personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic AS Latvijas valsts meži, ar rakstveida ierosinājumu īstenot vēja elektrostaciju parka būvniecības projektu valsts meža zemē Ventspils novadā pie Latvijas valsts mežiem un ZM vērsies Envirsus.
Atbilstoši ziņojumam paredzēts pētīt iespējas īstenot projektu nekustamajā īpašumā Valsts mežs Pope Popes pagastā, nekustamajā īpašumā Elkšķenes meži Tārgales pagastā, nekustamajā īpašumā Valsts mežs Ugāle Ugāles pagastā un nekustamajā īpašumā Valsts mežs Piltene Piltenes pagastā.
Plānoto vēja elektrostaciju skaits ir 61 ar kopējo vēja parka nominālo jaudu aptuveni 200 megavatu, savukārt plānoto investīciju apmērs sasniedz 230 miljonus eiro. Kopējā teritorijas izpētei un projektēšanai pieteiktā platība ir 5396,6 hektāri (ha), vienas vēja elektrostacijas būvniecībai nepieciešamā platība – 2,5 ha (apbūves laukums zem pamatnes un montāžas laukums).
Kopējā plānotā atmežojamā platība vēja elektrostaciju parka ierīkošanai ir aptuveni 245 ha, tostarp atmežojamā platība vēja elektrostaciju parka apbūvei aptuveni 150 ha, atmežojamā platība inženierkomunikāciju ierīkošanai 50 ha, kā arī atmežojamā platība pievedceļu ierīkošanai 45 ha.
ZM gan atzīmē, ka tai pilnā apmērā nav informācijas par vēja elektrostaciju parka projekta ieviešanas plānu un tā realizācijas posmiem.
Lai lemtu par valstij piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām vēja elektrostaciju parka apbūves projekta īstenošanai, sākotnēji ir nepieciešams precizēt zemesgabalu izvietojumu un precīzu projekta ieceres īstenošanas platību, kā arī izstrādāt būvprojektēšanas dokumentāciju (būvprojekts minimālā sastāvā).
Pirms vēja elektrostaciju parka projekta ieceres īstenošanai, veicamas sekojošas darbības – inženierizpēte (topogrāfiskās, ģeodēziskās, ģeotehniskās, hidrometeoroloģiskās izpētes) un plānotās apbūves (vēja elektrostaciju un transporta infrastruktūra, inženierkomunikācijas) izvietojuma projektēšana, būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana; Ekonomikas ministrijas atļaujas jaunu elektroenerģiju ģenerējošu jaudu ieviešanai un uzstādīšanai saņemšana; teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrāde Ventspils novada Popes, Tārgales, Ugāles un Piltenes pagasta teritorijās; ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras realizācija.
Tāpat nepieciešama AS Augstsprieguma tīkls tehnisko noteikumu saņemšana sistēmas pieslēguma ierīkošanai; apbūves teritoriju (zemes vienības daļu) kadastrālā uzmērīšana un reģistrācija Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā, kā arī atmežojamo meža zemju izvietojuma plānu sagatavošana atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu; energoapgādes objekta būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, būvatļaujas būvprojekta izstrādei saņemšana.
“Visas augstākminētās darbības ir savstarpēji saistītas un secīgi pakārtotas, tādēļ ieceres attīstītājs gan teritorijas detālu izpēti, gan nepieciešamās dokumentācijas iegūšanu var veikt tikai pēc valsts meža zemes lietojuma (valdījuma) tiesību iegūšanas,” norāda ZM.
Pēc ziņojumā paustā, izvērtējot konkrēto uzņēmējdarbības ieceri, jāņem vērā pieteiktā vēja elektrostaciju parka projekta ieceres apmērs jeb kvantitatīvie rādītāji; jaunu elektroenerģiju ģenerējošu jaudu uzstādīšana; izpētei nododamās valsts meža zemes platība; apbūves realizēšanai atmežojamā platība; projekta izvērtēšanā iesaistīto lēmējinstitūciju skaits.
Tāpat jāņem vērā vēja elektrostaciju parka projekta realizācijas paredzamā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa apmērs un sarežģītība; liela apmēra vēja elektrostaciju parka projekta ietekme uz valsts energoapgādes/pārvades sistēmas stabilitāti un attīstības prognozi; vēja elektrostaciju parka projekta realizācijai nepieciešams piešķirt valsts meža zemes lietojuma tiesības ievērojamā apmērā.
Vienlaikus esot jāņem vērā Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas atzinums, ka valsts drošību var viegli ievainot caur politisko ietekmi, mēģinot palielināt enerģijas noieta tirgus un tehnoloģisko ietekmi. Tas var atgadīties, akceptējot liela mēroga enerģijas apgādes projektus ar konkrētu primāro resursu vai ražošanas tehnoloģiju. Valsts politiskai vadībai jābūt ar pietiekošām ekspertīzes spējām izvērtēt tehnoloģiskos, ekonomiskos un informatīvos resursus nevēlamas politiskās ietekmes novēršanai.
Tāpat patlaban neesot identificējama Envirsus rosinātās ieceres realizācijai nepieciešamo finanšu līdzekļu izcelsme (pašu kapitāla pietiekamība) un tā esamība, kā arī uzņēmēja pieredze līdzvērtīgu energoapgādes projektu realizācijā.
“Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, ZM ieskatā Ministru kabinetam jāpauž konceptuāla valstiska nostāja liela apmēra vēja elektroenerģijas parku projektu īstenošanai uz valsts meža zemes nākotnē, kā piemēru vērtējot konkrēto uzņēmējdarbības ieceri,” pauž ZM.
Envirsus pārstāvis Kristaps Stepanovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban attiecīgā iecere vēl ir jauna un plānots izpētīt, vai šāds projekts vispār varētu tikt realizēts. Patlaban tālākās darbības esot atkarīgas no tā, vai Ministru kabinets vēlēsies atbalstīt atjaunojamās enerģijas (AER) ražošanu un meža zemes izmantošanu šādiem projektiem. Tālāk jau uzņēmumam vajadzētu iegūt tiesības uz attiecīgās zemes nomu izsoles ceļā.
Vienlaikus viņš norādīja, ka patlaban vēl ir pāragri runāt par attiecīgā projekta termiņiem vai iespējamiem finansējuma avotiem investīcijām, kas, pēc pašreizējām aplēsēm, varētu būt līdz 230 miljoniem eiro. Potenciāli neesot gan ieslēgta kādu Eiropas Savienības finanšu instrumentu, piemēram, tā sauktā Junkera plāna izmantošana aizņēmumam.
Atļauja pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā jeb saņemt valsts subsīdijas par elektroenerģijas ražošanu no AER Envirsus nav.
Envirsus dibināts 2012.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro, bet vienīgā īpašniece – Iveta Stepanova. Kompānijas pēdējos gados saimniecisko darbību nav veikusi.
Autors: LETA / Foto: LETA
