Lai gan Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji ir teikuši, ka Saeimas deputātu “kvotas” nākamā gada budžetā bija aptuveni 20 miljoni eiro, šī summa bijusi lielāka – ap 28 miljoniem eiro, aplēsis izdevums Ir.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA sacīja, ka sporta infrastruktūras objektus sešās pašvaldībās, divus zinātnes projektus un valsts mūzikas skolu nevar pieskaitīt pie Saeimas deputātu priekšlikumiem, jo tie bija valdības atbalstīti priekšlikumi. Savukārt deputātu priekšlikumu uz otro lasījumu bija ap 20 miljoniem eiro.
“Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) valdības sēdē norādīja, ka reģionālajiem pašvaldību projektiem atbilstoši valdībā iepriekš lemtajam bija rezervēts finansējums 6,2 miljonu eiro apmērā no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ar uzdevumu tos sadalīt uz budžeta otro lasījumu. Valdība 10.novembrā sēdē izskatīja Budžeta komisijas apkopotos deputātu priekšlikumus un tos kopumā neatbalstīja. Izņēmums bija sporta infrastruktūras objekti sešās pašvaldībās, divi zinātnes projekti un valsts mūzikas skola, ko valdība nolēma atbalstīt. Valdība atbalstīja minētos priekšlikumus atvēlot 9,1 miljonu eiro 2017.gadam, 9,7 miljonus eiro 2018.gadam un 8,7 miljonus eiro 2019.gadam,” skaidroja Jarockis.
“Ir.lv” aprēķini liecina, ka “kvotu” apmērs šogad sasniedzis rekordlielu summu – 27,9 miljoni eiro. No šīs naudas atvēlēti apjomīgi līdzekļi gan lieliem infrastruktūras projektiem pašvaldībās, gan arī daži simti vai tūkstoši krietni vien mazākiem projektiem.
Lielākās summas atvēlētas trīs koalīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības, “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumiem. Piemēram, 1,55 miljoni tikuši gan Ventspils olimpiskā centra attīstībai, gan Liepājas tenisa kortu celtniecībai. Vēl 1,1 miljons atvēlēts Valmieras stadiona rekonstrukcijai un citiem mērķiem. Kopumā koalīcijas deputātu iesniegtajām iniciatīvām iedalīti 13,7 miljoni eiro.
Lai gan nauda izdalīta lielākoties koalīcijas deputātu priekšlikumiem, atbalstīti arī 14 partijas “Saskaņa” ierosinājumi 129 000 eiro apmērā. Nauda tiks baznīcām, skolām un slimnīcām.
Vislielākais finansējums no “deputātu kvotām” ticis sporta nozarei – 10,5 miljoni eiro, kam seko 7,8 miljonu eiro finansējums infrastruktūras vai komunālajiem projektiem pašvaldībā. Vairāk nekā 2 miljoni eiro piešķirti baznīcu remontiem, vēl 2,6 miljoni eiro atvēlēti dažādiem izglītības projektiem, 3,4 miljoni eiro tiks kultūras iestādēm vai pasākumiem. Salīdzinoši mazāka summa – 860 000 eiro paredzēti dažādiem sociāliem mērķiem un 630 000 eiro – sabiedriskajām organizācijām.
Kā norāda izdevums, lielākie finanšu līdzekļi tiks tām pašvaldībām, kurām ir saistība ar valdošajām partijām. Līdere ir Ventspils, kas no “deputātu kvotām” saņems 4,1 miljonu eiro. Otrajā vietā ir Liepāja ar 1,7 miljoniem eiro, bet Rēzekne un novads saņems 1,4 miljonus eiro.
Puse no “deputātu kvotām” sadalīta atsevišķiem maziem projektiem – gandrīz 200 finansējuma saņēmējiem summas ir mazākas par 20 000 eiro.
Kā ziņots, Saeima aizvadītajā nedēļā pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.
