Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī patlaban skatāma apjomīga (vairāk kā 700 priekšmetu) izstāde “Retumu kabineti Kaislība Eiropā 16.-21.gs.”, kas iepazīstina ar Eiropas muzeju aizsākumiem, kurus veidoja dažādu retumu privātās kolekcijas.
Izstādē eksponēti krājuma priekšmeti no Jēkabpils Vēstures muzeja, LU muzeja, LU Bibliotēkas, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA / LNMM, Rundāles pils muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Vēstures arhīva, Rīgas vēstures un Kuģniecības muzeja, kā arī privātkolekcijām no Latvijas un Francijas, īpašs ir izstādes kuratora ir Žila Bonviāla (Francija) devums.
Izstāde veidota kā ieskats dažāda veida retumu kolekcijās un arī periodiskos modes viļņos, piemēram, 19.gs. sākuma Ēģiptes kultūras bumam Eiropā. Tas bija saistīts ar Napoleona ekspedīcijām Ēģiptē, – 1798. g. 19. maijā Napoleons, toreiz vēl tikai ģenerālis Bonaparts, ar floti, kas sastāvēja no 328 kuģiem un izlases karaspēku, kuru veidoja 38 000 atlasīti karavīri, atstāja Tulonas ostu, lai iekarotu Ēģipti. Saskarsme ar seno Ēģipti bija kultūras notikums ar milzīgu nozīmi. Tas notika pateicoties tam, ka Napoleona ekspedīcijas sastāvā bija ne tikai karavīri, bet arī vesels zinātnieku un zīmētāju štats (kopā 175 cilvēki), kuru uzdevums bija meklēt un fiksēt senlietas. Kairā tika nodibināta zinātniskā komisija un pētnieki meklēja, vāca, mērīja, zīmēja un aprakstīja senlietas, kuras lielā daudzumā bija sastopamas visapkārt. Viens no kultūras ieguvumiem bija bagātīgi ilustrētais Fransuā Žomāra „Ēģiptes Apraksts” 24 sējumos („Description de l’Egypte” 1809. – 1813.) Gravīras no šī izdevuma atrodas arī Latvijas Universitātes bibliotēkas krājumā un divas no tām skatāmas arī izstādē “Retumu kabineti”. Senākie izstādē skatāmie priekšmeti ir senlietas no Mākslas muzeja Rīgas Birža (LNMM) krājuma – 1000 – 4000 gadus seni skarabeji, šabti figūriņas (tās tika ievietotas apbedījumos, lai kalpotu mirušajiem), Ozīrisa statuete un pat alabastra trauciņi kosmētikai.
Noslēpumainā kukaiņa skarabeja figūriņas izstādē “Retumu kabineti” vien ir veselas sešas. Skarabejs ir dieva Hepri iemiesojums, kurš bija saistīts ar Saules noslēpumiem un Senajā Ēģiptē tas bija visizplatītākais veiksmes amulets. Vaboli uzskatīja par svētu, jo tās neatlaidība, veļot mēslu lodītes, lai tajā sadētu olas, atgādināja Saules gaitu pie debesīm. No mēslu piciņām izšķiļas jaunas vaboles. Tās it kā simbolizēja dzīvības rašanos no zemes. Skarabeju amuletus kā atdzimšanas simbolu bieži apraka kopā ar mirušajiem. T.s. sirds skarabeju novietoja mirušajam sirds apvidū. Ar skarabeju attēliem tika rotātas piramīdas, kapenes, kaujas vairogi. Viena no skarabeju sugām tā arī nosaukta par svēto skarabeju (Scarabaeus sacer).
Izstāde “Retumu kabineti” Livonijas ordeņa pilī skatāma līdz 2022.gada 30.martam.
5.01.2022. / Autors: Ventspils muzejs / Foto: Ventspils muzejs
