Kamēr transporta nozarē turpinās “vīrusu krīzes” radītais sajukums, mūsu pilsētas gaisa vārti – Ventspils lidosta – turpina darbu ierastajā režīmā. Lidojumu skaits ir krities, bet nebūtiski. Šogad pagaidām veikti 40 lidojumi (neskaitot treniņlidojumus), pagājušogad visa gada laikā – 110.
Kopš nenotiek regulārie lidojumi, kuri uz un no Ventspils lidostas tika veikti tikai neilgu laiku pirms 2008. gada krīzes, uzgaidāmā telpa, kā jau tam pieklājas būt, ir tukša. Tomēr lidostā jūtama dzīvība. Netālu no skrejceļa atrodas Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes angārs, tur bāzējas ari kinologi ar saviem suņiem. Savukārt Gaisa spēki pieskata radaru. Dispečera vairs nav, tomēr visa nepieciešamā aparatūra tiek uzturēta darba kārtībā. Pašā lidostā strādā pieci cilvēki – divi lidlauka apkalpošanas speciālisti, vecākais speciālists, kurš ir arī drošības speciālists, grāmatvede un valdes priekšsēdētājs. Darba pietiek visiem.
Atbalsta punkts
Ventspils lidosta ir Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku atbalsta punkts meklēšanas un glābšanas darbu laikā. Helikopteri nosēžas Ventspilī, lai uzpildītu degvielu. Piemēram, kad dega Stiklu purvi, robežsardzes helikopters bieži uzturējās Ventspilī. Arī pagājušā rudens mīnu meklēšanas mācībās izmantotais helikopters bāzējās šeit. Vairāk darba ir rudens vētru laikā: gadās, ka no kuģa jūrā tiek ieskalots cilvēks. Tādā brīdī lidostas darbinieku var arī “izcelt no gultas” – jādodas uzpildīt degvielu helikopteram. Un, protams, NATO mācību laikā ir gadījies redzēt visdažādākos lidaparātus – piemēram, amerikāņu “Black Hawk”. Vislielākais no visiem bijis “CV22 Ospray”.
Lidojumi bez nosēšanās
Ventspils lidlauku saviem treniņiem pastāvīgi izmanto “airBaltic” Liepājā bāzētās Pilotu akadēmijas jaunie piloti. Tā saucamais “Touch and go” vingrinājums nozīmē, ka lidaparāts nolaižas, pieskaras skrejceļam un atkal paceļas. Vingrinājumi ir dažādi. Ventspilī ierodas arī Rīgas pilotu skolas lidotāji. Savukārt privātie lidaparāti lido ne tikai no Rīgas, bet arī, piemēram, Rojas, Ādažiem un Ikšķiles – mazai lidmašīnai pietiek ar pļavu pie mājas, lai paceltos gaisā. Citugad Ventspils lidostu izmantojuši privātie piloti no gandrīz vai visām tuvākajām Eiropas valstīm. Šogad – mazāk. Neviens zviedrs nekur nelidos, ja viņam pēc nolaišanās divas nedēļas būs jāpavada karantīnā.
Kaijas un droni
Apkārtējo lauku māju iedzīvotāji ir saprotoši un par lidmašīnu troksni nesūdzas. Kādas viensētas īpašnieks pat brīdina lidostas darbiniekus, ja pavasarī grasās svilināt vecus zarus, saceļot dūmus. Pilsētnieki gan reizēm ir neapmierināti ar nakts lidojumiem, bet protesti aprobežojas ar komentāriem internetā. Lielākas problēmas sagādā kaijas. Ja lidlaukam tuvojas lidmašīna, tad, skaidra lieta, uz skrejceļa nevienam putnam nav jāatrodas. Lidostas darbinieks ar automašīnu apseko skrejceļu un kaijas iztrenkā. Dažreiz putni neklausa un tiek lietota trokšņa pistole. Kaijas mēdz arī uz skrejceļa sanest dažādus atkritumus. Tomēr starpgadījumu nav bijis. Reiz kāda lidmašīna ceļā no Polijas uz Igauniju Ventspilī veikusi avārijas nosēšanos, bet tikai tāpēc, ka pilots nebija ņēmis vērā ļoti sliktos laika apstākļus.
Savukārt dronu īpašnieki laikus brīdina lidostu par saviem plāniem un nokārto nepieciešamās formalitātes. Tie nav tikai amatieri. Savi droni pieder arī dažādiem dienestiem, piemēram, ģeodēzistiem. Tiesa, dronu lidojumu kārtība vēl tikšot pilnveidota. Citādi lidostai šobrīd nekādu lielu plānu nav. Mūsu lidlauks skaitās vispārējās aviācijas lidlauks. Saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar attiecīgajām ministrijām, Ventspils lidlauks “veic sabiedrībai svarīgas funkcijas”. Šķiet, tas viņiem labi izdodas.
17.08.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
