Braucot pār Ventas tiltu Ventspils pilsētas centra virzienā, jau drīzā nākotnē pašlaik tukšās pļavas vietā starp divām degvielas uzpildes stacijām sliesies pašlaik arhitektoniski modernākā, izteiksmīgā un interesantākā ēka Ventspilī. Tajā atradīsies daudzfunkcionālais zinātnes un inovāciju centrs. Nupat ir noslēdzies metu konkurss, kurā par labāko atzina Lietuvas arhitektu biroja Ambraso Architektu Biuras darbu Kāpa 2016. Būvniecību paredzēts uzsākt nākamgad, bet to pabeigt – līdz 2020. gadam.
Ventspils pilsētas pašvaldības projekts paredz izbūvēt jaunbūves ēku ar kopējo platību 6050 kvadrātmetri, tajā atradīsies inovāciju centrs ar nomas telpām jauno uzņēmēju atbalstam un piesaistei, kā arī interešu izglītības jeb zinātnes centru.
Pirmajā reizē metu konkurss noslēdzās bez uzvarētāja, jo neviena no iepriekš iesniegtajām astoņām idejām neatbilda žūrijas komisijas iecerei par arhitektoniski izteiksmīgu un funkcionālu ēku, kas piesaistītu tūristus, uzņēmējus, skolēnus, jauniešus, ģimenes un citus interesentus. Šoreiz piedalījās 15 darbi, kuri, kā norādīja Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone, visi ir pelnījuši atzinību.
“Nevarētu teikt, ka pirmajā konkursā iesniegtie bija labi darbi. Tie varbūt ārēji, it īpaši – neprofesionālim, varēja likties ļoti pieņemami un interesanti, bet funkcionāli tie nebija risināti tā, kā tas būtu nepieciešams zinātnes un inovāciju centram. Šo kļūdu dēļ tāpēc arī tika veidots atkārtots konkurss. Šoreiz šīs kļūdas bija par 95% novērstas. Patiesi priecē 15 veiksmīgi arhitektūras risinājumi,” sarunā ar portālu Ventspilnieks.lv sacīja Dzedone. Viņa arī uzsvēra, ka 15 dalībnieki šādā konkursā ir vērtējama kā Ventspilij ļoti liela konkurence.
Gan konkursa žūrija 16 locekļu sastāvā, kurā bija iesaistīti arī trīs ārvalstu arhitekti un pilsētbūvniecības eksperti, gan pilsētas pašvaldības komisija vienbalsīgi par labāko atzina Lietuvas arhitektu biroja Ambraso Architektu Biuras darbu Kāpa 2016.
“Jā, vienbalsīgi atzina par labāko tieši pateicoties ārkārtīgi lakoniskajam arhitektoniskajam risinājumam, kas ieviesa ļoti augstas pakāpes eleganci,” sacīja Dzedone. “Protams, darbs būs ļoti grūts, ko mēs tālāk turpināsim, jo tieši ar šo lielo lakonismu un minimumu detaļām – tā ir tā augstākā raudze, lai sasniegtu labu rezultātu. Mums ir jāsagatavojas uz ļoti grūtu un nopietnu darbu.”
Uz norādi, ka šis objekts kļūs arī par savdabīgāko un arhitektoniski modernāko objektu Ventspilī, pilsētas galvenā arhitekte atbildēja: “Jā, tā varētu teikt. Šim objektam ir ļoti liela nozīme, jo tas ļoti labi eksponējas, kad cilvēki brauks pār Ventas tiltu un tas būtībā būs pats pirmais, ko mēs redzēsim, līdz ar to tam ir jāpievērš ļoti liela uzmanība.”
Kā stāsta Audriuss Ambrass, viņa vadītā arhitektu biroja arhitekti kopīgi meklēja labāko risinājumu projektam. Idejas bijušas daudzas, līdz izkristalizējusies šī viena.
“Pats interesantākais arhitektūrā vienmēr ir atrast konkrētam uzdevumam labāko risinājumu, turklāt šī ir ļoti nozīmīga vieta, kur objekts atradīsies. Tā mums šķita. Bija dažādi varianti, beigās palikām pie vairāk ainaviska. Kā vēlāk noskaidrojās, mums ar šo variantu ļoti paveicās. Ja izdosies īstenot šo projektu tā, kā iecerēts, tad šī vieta kļūs par vairāk nekā interesantu vietu vien,” sarunā ar portālu Ventspilnieks.lv sacīja arhitekts Ambrass. Viņa vadītais birojs par uzvaru konkursā saņēma arī naudas balvu 12 000 eiro apmērā.
Ambrass stāsta, ka līdz šim viņa vadītajam birojam Latvijā ir īstenots viens liels projekts. Tā ir interesantā veidola DNB bankas biroja ēka Rīgā, Skanstes ielā, kuru uzcēla 2010.gadā. Birojs ir startējis vēl vairākos konkursos, un šis, Ventspilī, bija veiksmīgs.
Jau drīzā nākotnē visus darbus, kas piedalījās pirmajā un otrajā konkursā, varēs apskatīt ikviens ventspilnieks īpašā izstādē. Par šādu ideju arī ieinteresējusies Rīgas Tehniskā universitāte, kura šo izstādi vēlas redzēt arī galvaspilsētā.
Jau vēstīts, ka metu konkurss tika izsludināts, lai varētu īstenot iecerēto inovāciju un zinātnes centra projektu Rūpniecības ielā 2. Tas paredz izbūvēt jaunbūves ēku ar kopējo platību 6050 kvadrātmetri. Būvniecībai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projekta izstrāde paredzēta no šā līdz nākamajam gadam, būvniecība sāksies 2017.gadā un noslēgsies 2019. vai 2020.gadā.
