Ventspils dome šodien apstiprinājusi šā gada pašvaldības budžetu, kurā pašvaldības kopējie finanšu resursi 2019.gadā plānoti 86,52 miljonu eiro apmērā.
Pašvaldības kopējie izdevumi normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanai, tajā skaitā iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, šajā gadā paredzēti 81,92 miljonu eiro apmērā. Tādējādi 2019.gada beigās paredzams naudas līdzekļu atlikums 4,60 miljoni eiro apmērā.
Pašvaldības galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko 2019.gada budžetā plānots saņemt 27,14 miljonu eiro apmērā. Budžetā ietverta arī speciālā dotācija 1,03 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu nodokļu reformas rezultātā radušos zaudējumus un nodrošinātu, ka pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopbudžeta nodokļu ieņēmumos saglabājas iepriekšējo gadu vidējā līmenī, tas ir, 19,6% apmērā. 2019.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus turpinās būtiski ietekmēt izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar jauno darbaspēka nodokļu reformu, kas stājās spēkā 2018.gadā un turpinās arī 2019.gadā.
Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kas ir otrs lielākais pašvaldības nodokļu ieņēmumu avots, 2019.gadā plānoti 4,65 miljonu eiro apmērā. Lielāko īpatsvaru kopējos šī nodokļa ieņēmumos veido nodoklis par ēkām un būvēm – 51%, savukārt nodoklis par zemi veido 42%, bet mājokļa nodokli plānots iekasēt 7% apmērā.
Nodokļa likmes 2019.gadā saglabātas esošajā apmērā, kā arī 2019.gadā nemainās īpašumu kadastrālo vērtību bāzes vērtības. Līdzšinējā apmērā tiek saglabāti arī visi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, tai skaitā, trūcīgām un maznodrošinātām personām atvieglojumi attiecīgi 90% un 70% apmērā, bet nodokļa maksātājiem ar trīs un vairāk bērniem – 50% apmērā par dzīvošanai izmantotajām ēkām un zemi.
Tāpat Ventspils pilsētas pašvaldībai 2019.gadā jāveic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 481 000 eiro apmērā jeb 12 eiro uz vienu Ventspils iedzīvotāju. Šīs iemaksas atbilstoši valsts noteiktajai kārtībai tiks novirzītas citu pašvaldību vajadzībām.
Sociālās nozares izdevumi šajā gadā plānoti 5,09 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 2 miljoni eiro paredzēti sociālo pabalstu un pakalpojumu nodrošināšanai.
Šajā gadā ir saglabāti visi iepriekšējā gadā nodrošināto pabalstu un pakalpojumu veidi, un no šā gada kā jauns atbalsts audžuģimenēm tiek nodrošināta ikmēneša atlīdzība audžuģimenei par ģimenē ievietoto bērnu aprūpi – par pirmo ģimenē ievietoto bērnu 215 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – 107,50 eiro mēnesī.
Izglītības nozarei paredzētais izdevumu apjoms ir 22,63 miljoni eiro jeb 28% no kopējiem budžeta izdevumiem. Šajā gadā apjomīgi būvdarbi plānoti ēkā un teritorijā Brīvības ielā 15, izveidojot pirmsskolas izglītības iestādi 90 audzēkņiem. Tiks turpināta projekta “Ventspils pilsētas izglītības iestāžu mācību vides infrastruktūras uzlabošana un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana” realizācija.
Šogad Ventspils 1.pamatskolā, Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, Ventspils 2.vidusskolā, Ventspils 4.vidusskolā, Ventspils Pārventas pamatskolā un Ventspils 6.vidusskolā kopumā plānoti 45 mācību telpu remonti, kā arī tiks izbūvētas trīs jaunas mācību klases Ventspils 1.pamatskolā. Papildus Ventspils 1.pamatskolā, Ventspils Pārventas pamatskolā, Ventspils 2.vidusskolā un Ventspils 6.vidusskolā tiks veikti elektroapgādes sistēmu atjaunošanas būvdarbi, kā arī jaunu ugunsgrēka automātisko atklāšanas un apziņošanas sistēmu izbūve. Mācību procesa uzlabošanai atsevišķi mācību kabineti tiks aprīkoti ar jauniem projektoriem. 2019.gadā paredzēts atjaunot Ventspils 2.pamatskolas sporta zāli.
Savukārt pilsētvides uzlabošanas pasākumiem un pilsētas uzturēšanas darbiem šajā gadā plānots finansējums kopumā 25,58 miljonu eiro apmērā. Līdzekļus paredzēts izlietot Ventspils pilsētas teritorijas sakopšanai un uzturēšanai, investīciju projektiem, infrastruktūras atjaunošanai un pilsētvides sakārtošanai, kā arī jaunu objektu izveidei.
Šajā gadā būtisks uzsvars tiks likts, lai turpinātu realizēt jau iesāktos un vēl sagatavošanas stadijā esošos investīciju projektus ar piesaistīto finansējumu. Kā būtiskākie darbi 2019.gadā būs vecpilsētas ēku Pils ielā 45 un Pils ielā 47 vēsturisko fasāžu atjaunošana, rotācijas apļa izbūve Mazās Kurzemes un Kurzemes ielu krustojumā un citi apjomīgi uzdevumi. Šogad plānots pabeigt daudzfunkcionālā Zinātnes un inovāciju centra projektēšanas darbus. Plānots turpināt arī dažādus pilsētas sakārtošanas un infrastruktūras uzlabošanas darbus.
Pašvaldības būtiskākais uzdevums sporta jomā ir sekmēt pilsētas sporta attīstību, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu ikdienā amatieru un profesionālā līmenī, veicināt pilsētas sporta bāžu tālāku attīstību un pieejamību, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu sportam. Šajā gadā plānots turpināt jauna peldbaseina projektēšanas darbus, labiekārtot esošās sporta bāzes, uzlabojot sporta infrastruktūru, kā arī iegādāties jaunu sporta inventāru. Pašvaldības finansējums visu 1200 sporta klubu audzēkņu un 1175 sporta skolas “Spars” audzēkņu sporta aktivitātēm 2019.gadā paredzēts līdzšinējā apmērā.
Kultūras jomai 2019.gadā plānots pašvaldības finansējums 6,98 miljonu eiro.
2014.-2020.gada plānošanas periodā Ventspils pilsētas pašvaldība plāno realizēt vairākus apjomīgus investīciju projektus ar piesaistīto finansējumu. Šogad tiks atklāta jaunā Ventspils Mūzikas vidusskola un akustiskā koncertzāle “Latvija”. Tādējādi visiem 500 skolas audzēkņiem būs iespēja pēc vairāku gadu pārtraukuma mācīties vienotās telpās. Savukārt Ventspils muzejs kā vienu no prioritārajiem attīstības virzieniem šajā gadā plāno darbu pie Piejūras bīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas projekta izstrādes un celtniecības sākšanas, kā arī jaunas pastāvīgās ekspozīcijas veidošanas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība”. Projekta aktīva realizācija paredzēta 2019. un 2020.gadā, to pabeidzot 2021.gadā.
Īstenojot projektus ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību, Ventspils pilsētas pašvaldība 2019.gadā plāno nodrošināt būtisku pasūtījumu komersantiem – būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri savukārt nodrošina darba vietas pašvaldības iedzīvotājiem.
Autors: LETA / Foto: LETA
