Kopš pērnā gada decembra Ventspils Brīvostas pārvalde pārņemta valsts pārziņā. Par to, kāds ir no iepriekšējiem gadiem saņemtais mantojums, kādi darbi steidzami darāmi, kāda ir Brīvostas pārvaldes finansiālā situācija un kas notiks ar lielā sporta sponsorēšanu, Ventspilnieks.lv aicināja uz sarunu Ventspils brīvostas pārvaldnieku Andri Purmali.
– Ventspils ostā savulaik tika pārkrautas kālija sāls kravas no Baltkrievijas, taču vairākkārtēja dzelzceļa tarifu kāpuma un vēl citu faktoru ietekmē tās no Ventspils, un līdz ar to arī no Latvijas, tika burtiski padzītas. Tagad jāpieliek ne mazums pūļu, lai tās atgrieztos. Vai tas, ņemot vērā baltkrievu iepriekšējo negatīvo pieredzi, ir iespējams?
Man ir būtiski restartēt esošo situāciju, nevis izvērtēt bijušo. To, kas ir bijis, mēs ļoti labi redzam dzelzceļa kravās un ostās. Lai baltkrievu kravu jautājumā pavērstu situāciju uz labo pusi, ir jāstrādā visiem kopā, un pirmām kārtām jau Latvijas Dzelzceļšam. Tām nepieciešams piemērot elastīgu tarifu politiku, jo, ja mēs līdz tam nenonāksim, kravas neatgriezīsies.
– Tomēr Latvijas dzelzceļš pēdējo gadu laikā savus tarifus ir tikai kāpinājis, bet tā meitasuzņēmums AS LatRailNet no šā gada 1. februāra par 2,75% paaugstinājis infrastruktūras maksu.
Pagājušonedēļ bija kāds zīmīgs notikums. Pie manis atnāca uzņēmējs un teica, ka divu Panamax tipa kuģu kravu apjomi nenāks uz Ventspils ostu, jo LDz nebija spējīgs par pusotru eiro samazināt tarifu uz vienu dzelzceļa kilometru. Tas ir kā vēstneša ziņojums – mīļie cilvēki, kad jūs beidzot sāksiet domāt savādāk? Jo ostas krauj tik daudz kravas, cik dzelzceļš ir spējīgs atvest. Un tas apliecina, ka LDz piedāvātā pašreizējā tarifu politika steidzami jāmaina.
– Ko saka Satiksmes ministrija? Vai satiksmes ministrs ir iesaistījies šī jautājuma risināšanā?
Satiksmes ministrs minētā jautājuma risināšanā jau ir iesaistījies pilnā apjomā, un domāju, ka tuvākajā laikā būs arī risinājumi.
– Latvijas dzelzceļš ilgu laiku dzīvojis kā “valsts valstī” un tranzīta nozarē strādājošo uzņēmēju iebildumus pret LDz līdzšinējo politiku nav ņēmis vērā. Vai iespējams, ka šis periods varētu palikt pagātnē?
Latvijas dzelzceļa efektivitāte tikusi izvērtēta jau iepriekšējo gadu periodā, bet nekas nav darīts tās palielināšanai. Ir konstatēts, kas tiek darīts neefektīvi un kas slikti, taču kas ir paveikts, lai tā nebūtu? Parasti šādu lielu organizāciju reorganizācija notiek vairāku gadu laikā, to nevar uzreiz vienā dienā cirst un lauzt, jo tad var iznākt pretējais efekts. Taču pašreizējā situācija ir tāda, ka kravas mums ir jādabū tūlīt, tarifs jālauž tūlīt, un arī efektivitāte jāpanāk tūlīt.
Tāpēc jāatrod tas līdzsvars, ko iespējams izdarīt uzreiz. Dzelzceļam varam paprasīt tarifu, kas ir zem pašizmaksas, bet to, savukārt, pazemināt tā, lai beigu beigās šis neefektīvais tarifs paliek efektīvs. Citādāk mēs kravas nedabūsim. Jāskatās arī, kāda ir kopējā tarifu politika kaimiņu valstīs. Ja Baltkrievija iepriekš atsevišķās kravu grupās daudz nestrādāja ar Ukrainu un Igauniju, tad šobrīd viņi to dara, un Latviju, mūsu tarifu politikas dēļ, kā potenciālo sadarbības partneri pat neizskata. Tas ir vēstījums mums – mainieties.
– Kā pēc pērnā gada nogales notikumiem Ventspils Brīvostas pārvaldei veicas sadarbība ar bankām?
– Šobrīd mums nepieciešams pārkreditēties par astoņiem miljoniem. Veicām sarunas ar vairākām bankām, un no Nordea Bank Abp saņēmām informāciju, ka šī banka nav gatava pārkreditēt mūsu, kā valsts iestādes, aizņēmumu, savukārt no Swedbankas esam saņēmuši milzīgu sarakstu ar dokumentiem, kuri mums jāiesniedz, lai pamatotu, ka esam un būsim dzīvotspējīgi. Līdz ar to rodas jautājums, kas notiek ar mūsu finanšu sistēmu kopumā? Ja Ventspils Brīvostas pārvalde vērstos pie kādas no Austrijas vai Šveices bankām, viņi paņemtu mūs atplestām rokām. Bet to darīt es nevaru, jo valsts iestāde drīkst strādāt tikai ar kredītiestādēm, kurām Latvijā ir reģistrētas filiāles. To nosaka likums. Ja tā nebūtu, VBP varētu pārkreditēties kādā no ārzemju bankām. Jāatzīst, ka pie esošās banku attieksmes strādāt nav viegli.
– Šobrīd publiskajā telpā no Ventspils domes puses izskanējuši paziņojumi, ka pēc VBP pārņemšanas valsts pārziņā būs tikai sliktāk, un “rīdziniekiem ir dziļi vienalga par to, kas notiek Ventspilī”. Kā jūs to komentētu?
Jebkurai pilsētai pie šādām izmaiņām tādas bažas būtu pamatotas, un tas ir normāli. Cilvēkiem nezināmā priekšā vienmēr ir neliels uztraukums. Kas attiecas uz valsts pārvaldību, varu teikt, ka esam pārņēmuši finanšu sadaļu, kāda tā bija uz pagājušā gada nogali, kad Ventspils brīvosta vēl bija valsts un pašvaldības pārziņā.
Budžetu saņēmām tieši tādu, kāds tas šobrīd ir. Šis budžets tika iesniegts arī Ventspils pilsētas domei. Kāpēc viņi nekomentē savu pienesumu budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļā un pārkreditācijas jautājumā? Kad uzdevu šo jautājumu, atbilde skanēja: mēs bijām pārliecināti, ka mūs pārkreditēs Valsts kase. Var dzīvot uz aizņēmumiem, taču priekš šī budžeta tie bija par lielu.
Paralēli tam mums vēl jāīsteno no Eiropas Savienības fondu naudas finansētie projekti, kuru kopsuma līdz ar VBP ieguldījumu sasniedz 33 miljonus eiro. Jābūvē industriālie parki, jāpabeidz ražošanas ēku būvniecība, jāuztur esošās ēkas un hidrobūves, kuras ir ļoti sliktā stāvoklī, jādomā arī par iekšējo floti, kuras lielākā daļa, izņemot mazos kuterīšus, ir kritiskā un zem kritiskā stāvokļa. Ņemot to visu vērā, esmu gatavs sēdēt un runāt ar jebkuru domes finansistu. Lai viņš man tad pasaka, kur būtu ņēmis basketbola un futbola klubiem apsolīto naudu, un kam viņš to būtu nedevis? Jo šajā gadījumā kādam dodot, citām vajadzībām ir naudu jāņem nost. Kam viņš to būtu noņēmis?
Mēs arī šogad būsim daļa no dažādiems kultūras pasākumiem pilsētā. Taču naudu nevar tērēt neplānveidīgi, tāpēc, ka kādam tā gribas. Ja jūs paņemat aizņēmumu un iztērējat to, jums jāņem atkal jauns aizņēmums, vai arī šī nauda jānopelna. Jūs nevarat to tērēt, tērēt, tērēt, līdz nauda beidzas, tad ņemt atkal jaunu aizņēmumu un atkal tērēt. Diemžēl atsevišķās pozīcijās tā izskatās. Tur nav priecīgi skaitļi. Ar šiem skaitļiem tika iepazīstināta arī Ventspils pilsētas dome. Kāpēc tā neoperē ar šiem skaitļiem, bet tikai ar emocijām?
– Varbūt tāpēc, ka nākamgad būs pašvaldību vēlēšanas…
– Lai visiem vēlēšanās veicas. Pilsēta ir uzturēta, mēs pilsētā vēl arvien guldām līdzekļus iekšā, remontējam ceļus un tiltus, maksājam pašvaldības policijai, lai viņi uztur kārtību arī teritorijā, kas mums no pilsētas nodota apsaimniekošanā. Taču ļoti svarīgi ir saprast, cik varam atļauties un kurā brīdī varam būt finansiāli stabili. Ostas finasiālā stabilitāte pilsētai ir ļoti būtiska, jo mēs maksājam tai 10% no ostas apgrozījuma. Ja es varu ieguldīt 300 tūkstošus terminālī, izbūvēt tam cieto segumu, un terminālis gada laikā uz tā uzkrauj 500 tūkstošus tonnu kravas, tad pēc gada mēs iegūsim 200 tūkstošus peļņā, no kuras 10% samaksāsim pšvaldībai. Nopelnīt varam investējot termināļos vai industriālajos parkos. Taču tie ir ļoti ilglaicīgi projekti, un ieguldīto naudu mēs neredzēsim kādus 20 gadus. Visu šo laiku maksāsim kredītus, un, kad ieraudzīsim pirmo summu, tad tā ēka būs jau jāremontē. Tāpēc iepriekšējā periodā bija jāsabalnsē starp ieguldījumiem savā infrastruktūrā un ieguldījumiem Eiropas projektos. Ja šī sabalansētība būtu ievērota, mēs tagad ļoti labi izskatītos un viss būtu kārtībā. Ļoti daudz ir ieguldīts ne savā infrastruktūrā, kamēr hidrobūvēs un flotē guldīts iekšā ļoti maz. Tāpēc tas viss ir tik bēdīgā stāvoklī. Bet pilsētā, kur ir guldīta iekšā VBP nauda, tur viss ir kārtībā. Iedzīvotāji to redz. Taču lai viņi atnāk un paskatās, kāda ir nesen izbūvētā 12.piestātne, kur ir milzīga peļķe un viss iegāzies iekšā. Kādas ir mūsu hidrobūves, kāda trases stiprinājuma daļa gar muliņiem. Kāpēc tas gadu gadiem netika būvēts? Ja gribu stabilizēt kravu apgrozījumu, man tas gribot negribot ir jābūvē.
Pilnu interviju lasiet laikraksta Ventspilnieks.lv jaunākajā numurā!
21.02.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Lauma Kalniņa
