Ventspils ostas teritorijā strādājošā termināļa Kālija parks būtiskajam kravu apgrozījuma kritumam nav objektīva komerciāla pamata, aģentūrai LETA norādīja Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa, skaidrojot Ventspils brīvostas valdes lēmumu izteikt uzņēmumam brīdinājumu un uzdot tam pusgada laikā uzlabot darbības rādītājus.
AS Kālija parks pārkrauto kravu apjoma kritumam nav objektīva komerciāla pamata, jo Baltijas jūras austrumkrasta ostās – Klaipēdas, Rīgas, Sanktpēterburgas un citās ostās – kopējais pārkrautais minerālmēslu apjoms ir pieaudzis no 9,7 miljoniem tonnu 1997.gadā līdz 26,4 miljoniem tonnu 2015.gadā, proti, tas ir palielinājies 2,72 reizes. Turpretim “Kālija parka” pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostā ir samazinājies no 4,4 miljoniem tonnu 1997.gadā līdz 0,14 miljoniem tonnu 2015.gadā, tas ir, 31,43 reizes, teikts Ventspils brīvostas pārvaldes izplatītajā paziņojumā. Ventspils ostas daļa no visa Baltijas jūras austrumkrasta ostās pārkrautā minerālmēslu kopapjoma ir samazinājusies no 45,4% 1997.gadā līdz 0,5% pērn.
«Neskatoties uz to, ka ir pieaudzis pieprasījums pēc minerālmēslu pārkraušanas pakalpojumiem, AS Kālija parks faktiski pārstājis darboties, kas savukārt rada priekšnosacījumus minerālmēslu pārkraušanas termināļu celtniecībai citās ostās,» norāda Ventspils brīvostas pārvalde, atgādinot, ka 2015.gada 14.decembrī Rīgas brīvostas pārvalde ir izplatījusi publisku paziņojumu par to, ka Rīgas brīvostā sākta projekta piedāvājuma izstrāde minerālmēslu termināļa būvniecībai. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Maskavā ticies ar kālija sāls ieguvju īpašniekiem, lai pārrunātu un vienotos par iespēju Rīgas brīvostā attīstīt kālija sāls terminālu, bet pēc atgriešanās pārvaldnieks atbildīgajiem brīvostas departamentiem ir uzdevis sākt projekta piedāvājuma izstrādi.
“Tātad laikā, kad AS Kālija parks spēj piesaistīt vien 0,14 miljonus tonnu minerālmēslu kravu gadā, Rīgas brīvosta šo nozari uzskata par tik perspektīvu, ka publiski paziņo par darba sākšanu pie minerālmēslu termināļa attīstības. Ja šāda veida kravas tiks pilnībā pārvirzītas uz citām Baltijas jūras austrumkrasta ostām, negatīvas sekas būs ne tikai Ventspilij, bet arī visas Latvijas tautsaimniecībai. Būtiski samazināsies ne tikai Ventspils brīvostas pārvaldes, bet arī Ventspils pilsētas pašvaldības un Latvijas valsts ieņēmumi gan no ostu maksām, gan dažādu nodokļu maksājumiem,” paziņojumā masu medijiem norāda Ventspils brīvostas pārvalde.
Neapmierinošais Kālija parka kravu apstrādes apjoms kopsakarībā ar situāciju minerālmēslu kravu pārkraušanas tirgū citās Baltijas jūras austrumkrasta ostās un Rīgas brīvostas publiski izziņoto minerālmēslu termināļa attīstības sākšanu būtiski apdraud Ventspils brīvostas pārvaldes kā publisko tiesību subjekta pienākumu apsaimniekot Ventspils brīvostu iespējami efektīvi, nodrošinot maksimālu noslodzi ostas infrastruktūrai un īpašumiem, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.
Ventspils brīvostas valde 5.februārī nolēmusi AS Kālija parks izteikt brīdinājumu ar mērķi panākt kravu apstrādes apjoma uzņēmumam iznomātajos īpašumos palielināšanu līdz apmierinošam līmenim. Noslēgto līgumu noteikumu pārkāpumu vai neapmierinošu līgumu izpildes gadījumā Ventspils brīvostas pārvaldei ir tiesības izmantot līgumos paredzētās sankcijas līdz pat vispārējai nomas maksas pārskatīšanai vai līgumu vienpusējai pārtraukšanai un AS Kālija parks ēku un būvju pārņemšanai Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā, norāda Ventspils brīvostas pārvalde. Tomēr piestātņu un zemes nomas līgumos Ventspils brīvostas pārvalde un Kālija parks ir vienojušies visus strīdus sākotnēji atrisināt sarunu ceļā, tāpēc, ņemot vērā arī labas pārvaldības principu, Ventspils brīvostas pārvalde uzskata par nepieciešamu un lietderīgu rakstveidā brīdināt Kālija parku par izveidojušos situāciju, dodot iespēju pusgada laikā novērst iznomāto piestātņu un zemes neapmierinošo izmantošanu, skaidroja brīvostas pārvaldē. Par apmierinošu kravu apstrādes apjomu Ventspils brīvosta uzskata ikgadējā kravu apjoma palielināšanu līdz tādam Kālija parka solītajam apjomam, kādu Ventspils brīvostas pārvalde sagaidīja, veicot investīcijas.
Kālija parks no Ventspils brīvostas pārvaldes nomā divas piestātnes un zemi. Par zemes un vienas piestātnes nomu līgumi noslēgti 1995.gadā, bet par otras piestātnes nomu – 2000.gadā. Kālija parka piesaistīto kravu apjoms 1994.gadā bija 3,8 miljoni tonnu, kas, noslēdzot minētos līgumus, tika pieņemts par pamatrādītāju turpmākajām līgumattiecībām. Ventspils brīvostas pārvalde rēķinājās ar turpmāko gadu apgrozījumu, kas nebūtu mazāks par minēto, un, kā atzīst brīvostas pārvalde, šo aprēķinu pamatotību pierādīja arī turpmāko gadu kravu apjoma statistika: 1995.gadā pārkrauti 4,3 miljoni tonnu, 1996.gadā – 3,6 miljoni tonnu, 1997.gadā – 4,4 miljoni tonnu, 1998.gadā – 4,5 miljoni tonnu, bet 1999.gadā – 5,2 miljoni tonnu.
Ņemot vērā stabilo kravu apjomu, kā arī tā pieauguma prognozes, Kālija parks jau 1995.gadā vērsās pie Ventspils brīvostas pārvaldes ar priekšlikumu par otras piestātnes izbūvi, un 1997.gadā Ventspils brīvostas pārvalde apstiprināja Kālija parka sagatavoto tehnisko uzdevumu jaunās piestātnes projekta izstrādei. Piestātnes izbūves nepieciešamību Kālija parks pamatoja ar kravu apgrozījuma palielināšanu no četriem miljoniem tonnu līdz 6,5 miljoniem tonnu gadā. Vienlaikus ar nepieciešamību izbūvēt jauno piestātni Kālija parks norādīja arī uz vajadzību padziļināt Ventas upes kanālu, informēja Ventspils brīvostas pārvaldē.
Ventspils brīvostas pārvalde 1990.gadu beigās par saviem līdzekļiem sāka gan Ventas upes kanāla un apgriešanās baseina padziļināšanu, gan arī jaunās piestātnes būvniecību. Pieņemot lēmumu ieguldīt iepriekš minētajos objektos savus finanšu līdzekļus, Ventspils brīvostas pārvalde vadījās no kravu apjoma datiem 1997.gadā, proti, 4,4 miljoniem Kālija parkā pārkrauto tonnu gadā, un sagaidīja, ka pēc investīciju veikšanas kravu apjoms būtiski pieaugs līdz Kālija parka solītajam līmenim. 2000.gada janvārī ekspluatācijā tika pieņemta gan Ventas upes kanāla padziļināšana, gan jaunā piestātne. Abu projektu kopējās izmaksas sasniedza gandrīz 11 miljonus latu (15,65 miljonus eiro).
Neskatoties uz veiktajiem darbiem un lielajiem Ventspils brīvostas pārvaldes līdzekļu ieguldījumiem, Kālija parka kravu apjoms abās piestātnēs nevis pieauga, bet, gluži pretēji, no 2000.gada sāka samazināties, norādīja Ventspils brīvostas pārvaldē. Tā, piemēram, 2000.gadā apgrozījums bija pieci miljoni tonnu, 2001.gadā – 4,9 miljoni tonnu, 2006.gadā – 3,7 miljoni tonnu, un arī turpmākajos gados kravu apjoms turpināja kristies, nekad vairs nesasniedzot 1994.gada kravu apjomu. 2007.gadā kravu apjoms bija 3,2 miljoni tonnu, 2008.gadā – 2,8 miljoni tonnu, 2009.gadā – 1,1 miljons tonnu, 2010.gadā – 2,4 miljoni tonnu, 2011.gadā – 2,8 miljoni tonnu, 2012.gadā – 1,8 miljoni tonnu, 2013.gadā – 1,6 miljoni tonnu, bet 2014.gadā – 1,5 miljoni tonnu. Savukārt 2015.gadā kravu apjoms sasniedza vien 0,14 miljonus tonnu, bet paša Kālija parka prognozes 2016.gadam ir aptuveni 0,5 miljoni tonnu.
Analizējot šos datus, Ventspils brīvostas pārvalde secina, ka, neskatoties uz padziļināšanas darbiem, jaunās piestātnes izbūvi un citām investīcijām, Kālija parka kravu apjoms Ventspils ostā ir “nepieņemami krities”, tādējādi izraisot arī Ventspils brīvostas pārvaldes iekasējamo ostas maksu būtisku samazinājumu. Brīvostas pārvalde aplēsusi, ka kopā laika posmā no 2000.gada līdz 2015.gadam ostas maksas, ko Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils pilsētas pašvaldība un Latvijas valsts būtu varējušas saņemt, ja Kālija parks nodrošinātu solīto kravu apjomu, ir vismaz 34,27 miljoni eiro.
