Liepājas tiesu nama Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Blūma pagājušā gada beigās izbeidza tiesvedību Ventspils pilsētas domes četru deputātu Ģirta Valda Kristovska, Daces Kornas, Aivja Landmaņa un Ivara Landmaņa rosinātajā lietā par prettiesisko liegumu trim mazākuma deputātiem darboties Ventspils pilsētas domes komisijās, padomēs un darba grupās. Tiesnese lēma, ka pašvaldībai, kā vēlētai institūcijai, nav jānodrošina, lai ikviens deputāts pilnvērtīgi uz līdztiesības principiem tiek iesaistīts šīs institūcijas darbā. Tas, lūk, esot pozīcijas deputātu politisks lēmums un tādējādi partijas Latvijai un Ventspilij deputātu vairākums Aivara Lemberga vadībā drīkst liegt mazākuma deputātiem dalību pašvaldības komisijās, apgrūtināt opozīcijas deputātu pienākumu īstenošanu. Par radušos situāciju un opozīcijas deputātu tālākiem plāniem Ventspilnieks.lv saruna ar Ģirtu Valdi Kristovski.
Ģirts Valdis Kristovskis: – Tiesneses S.Blūmas lēmum ir šokējošs un netaisnīgs. Diemžēl tiesnese ir ignorējusi to, ka pastāv deputātu līdztiesības princips, jeb sašaurinājusi šī un citu labas pārvaldības principu, tajā skaitā taisnīguma pielietojuma ievērošanas nepieciešamību domes darbībā. Viņa lēmusi, ka likumība, objektivitāte un proporcionalitāte, tas ir, vienlīdzība likuma priekšā, būtu attiecināma tikai uz domes sēdēm un komitejām, bet pārējās domes veidotās darba institūcijas – komisijas, padomes, darba grupas u.c. vispārējiem tiesību principiem un likumībai nepakļaujas.
– Tātad iznāk, ka tiesneses ieskatā domes komisijas, padomes, darba grupas u.c. likumā Par pašvaldībām detalizēti neaprakstītās institūcijas var darboties patvaļīgi, tas ir, saskaņā ar vairākuma deputātu politisko pārliecību, kas var būt arī prettiesiska, vērsta pret mazākuma deputātu no vēlētāju uzliktiem pienākumiem izrietošajām tiesiskām interesēm?
– Jā. Tas ir tas, ko lemjot par tiesvedības izbeigšanu, tiesnese pasaka savā lēmumā. Viņa pēc būtības tiešām ir atzinusi, ka partijas Latvijai un Ventspilij deputātu vairākumam un pašvaldības administrācijai ir politiskas un administratīvas tiesības apgrūtināt mazākuma deputātu Ģ.V.Kristovska, D.Kornas, A.Landmaņa un I.Landmaņa pienākumu pildīšanu, ierobežot šo deputātu iespējas līdzdarboties Ventspils pilsētas domes darbā.
– Tam ir grūti noticēt.
– Jā. Tas nav taisnīgi. Taču ne tikai. Tas ir prettiesiski. Es negribu neko runāt par tiesnesi. Tomēr nevaru nepieminēt, ka neviens no mūsu mazākuma deputātu piestādītajiem pierādījumiem un tiesiskajiem argumentiem vairāk nekā četru stundu garajā tiesas sēdē nav ticis ņemts vērā. Tiesnese nevarēja nezināt, ka valstij, pašvaldībām ar savu pārvaldes aparātu ir jārūpējas, lai taisnīgums, lai deputātu tiesības būtu grantētas tādā mērā, kādā viņi pilda savus pienākumus. Taisnīgums ir sabiedrisko institūciju, valsts pārvaldes, pašvaldību galvenais tikums. Tiesnesei S.Blūmai šī likumīgas valsts stūrakmeņa stiprināšana nav šķitusi svarīga. Viņa vērtējusi Ventspils pilsētas pašvaldībā notiekošo ļoti virspusēji un vienpusēji.
– Tomēr jāatgādina, ka augstāka līmeņa, tas ir, Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis norādījis, ka “pašvaldības deputāts ir noteiktā pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vēlēts pārstāvis, kuram ir pienākums pārstāvēt iedzīvotāju kopuma intereses. Pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvība pašvaldības domē nav iespējama bez deputāta darbības tiesībām”. Kā domājat, vai šis Liepājas rajona tiesas spriedums nav pretrunā Satversmes tiesas tiesneša paustajam par deputātu darbības tiesībām?
– Pilnībā jums piekrītu, ka rajona tiesai būtu jāsaprot, ko Satversmes tiesa ir skaidri pateikusi. Neapšaubāmi tiesnesis J.Neimanis norādījis, ka deputātu darbība ir jāveicina, nevis jāierobežo! Viņš domājis, ka deputātu darbību, pārstāvot ventspilniekus, neviens nedrīkst traucēt, pat ja pašvaldības vairākuma deputāti no partijas “Latvijai un Ventspilij” mēģina piesegties ar nepamatotu, netaisnīgu un prettiesisku lēmumu, kuru mēģina leģitimizēt pašiem to piesaucot kā politisku. Jā, politisku, bet tā ir netīra politika.
– Tomēr ar neapbruņotu aci redzams, ka administratīvā rajona tiesa, izbeidzot tiesvedību, A.Lemberga vadītā deputātu vairākuma netaisnīgo darbību attaisnošanai, atsaucas arī uz likuma Par pašvaldībām teksta nepilnībām.
– Protams, neviens likums nav izsmeļoši aprakstīts līdz vissīkākajai detalizācijas pakāpei. Nepilnīgos likumu tekstus tiesnešiem jāvērtē vispārējo tiesību principu kontekstā, tas ir, saskaņā ar taisnīgumu, līdztiesīgumu, pretimnākšanu, mazākuma tiesību aizsardzību, kas pamato deputātu darbības proporcionalitāti pašvaldības institūcijās utt. Administratīvā rajona tiesa to nevarēja nezināt. Diemžēl skatot likuma “Par pašvaldībām” nepilnīgo detalizāciju par deputātu komisijām, Ventspils pilsētas pašvaldības gadījumā tiesa rīkojusies bezatbildīgi! Lūk, tas ir šokējoši. Īpaši tāpēc, ka pavisam nesen 2018. gada 29. jūnija spriedumā Satversmes tiesa nepārprotami uzsvēra par proporcionalitātes principa nodrošināšanu ne tikai komitejās, bet arī komisijās. Satversmes tiesa norādīja, ka pašvaldības domes deputātiem ir jānodrošina vienlīdzība visos deputātu darbības aspektos – gan attiecībā uz deputātu procesuālajām tiesībām, gan attiecībā uz materiālo nodrošinājumu, vienlaikus, ņemot vērā arī proporcionālās pārstāvniecības principu.
– Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams atstāja bez ievērības Satversmes tiesas atzinumu?
– Tieši tā. Taču ne tikai. Bez ievērības tika atstāti arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsapulces 2018. gada 27. novembra secinājumi lietā, kuru es biju rosinājis par Ventspils pilsētas domes atteikšanos man kā deputātam izsniegt informāciju, piekļuves liegšanu pašvaldības informatīvajam portālam. Šajā lietā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsapulce nepārprotami atzina, ka deputātu mandāta īstenošana balstās uz vienlīdzīgām tiesībām. Savukārt rajona tiesas sēdē Liepājā mūsu mēģinājumi vērst uz to uzmanību tika apklusināti, norādot, ka tas neattiecas uz tiesas sēdē skatāmo lietu.
– Vai tas neliecina, ka jūsu rosinātās lietas un augstāko instanču atzinumi pārāk lēni iesakņojas Latvijas tiesu sistēmas zemākajās instancēs, proti, administratīvajās rajona tiesās?
– Jā, protams. Jums taisnība, taču man un maniem kolēģiem no tā vieglāk nekļūst. Slēptais terors Ventspils pilsētas pašvaldībā turpinās. A.Lemberga kultivētais autoritārisms turpina pastāvēt nesodīts. Skumji ir tas, ka tiesa to izliekas neredzam, pat ja Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteikts, ka valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro tiesību principi, kuri attīstīti tiesu praksē!
– Tātad likumā Par pašvaldībām ir skaidri reglamentēta pašvaldības deputātu darbība, viņu tiesības un pienākumi. Tomēr, kā redzam no pēdējā laikā pietiekami daudzajiem ar pašvaldībām saistītajiem skandāliem un tiesu lietām, šī likuma normas teju katra pašvaldība tulko tā, kā tai izdevīgāk. Kāds ir risinājums?
– Mēs esam izvēlējušies vēršanos administratīvajā tiesā. Tas ir laikietilpīgi, jo jārēķinās ar nepieciešamību iziet visas tiesu instances un līmeņus. Tomēr šādā procesā varam uzkrāt tiesiski pamatotus, tiesību pamatprincipos balstītus tiesu un tiesību zinātnes atzinumus par pašvaldību pārvaldes procesa pārkāpumiem. Tad mēs sniegsim Saeimā labojumus likuma Par pašvaldībām sīkākai aprakstīšanai. Tas ir ceļš, kā ierobežot sazēlušās ļaunprātības ne vienā vien pašvaldībā, kur, līdzīgi kā Ventspils pilsētas domē, maskējas ar tiesību pamatprincipu nezināšanu, pieņem netaisnīgus un politiski savtīgus lēmumus.
– Un tomēr šis jūsu, Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputātu, izvēlētais tiesāšanās ceļš prasa laiku. Vai nav citu risinājumu?
– Diemžēl Ventspils pilsētas domē pastāvošā autoritārā, prettiesiskā, neleģitīmā režīma gadījumā citu iespēju nav. Mūsu argumentus neuzklausa, ignorē un mūsu deputātu darbību partijas Latvijai un Ventspilij vadošie deputāti ar pašvaldības administrācijas pilnīgu atbalstu turpina ierobežot arī pēc šeit pieminēto Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kopsapulces mums, mazākuma deputātiem, nepārprotami labvēlīgajiem, mūsu tiesības aizsargājošiem lēmumiem.
– Tad jau vēl jo vairāk, ja ir šādi tiesu augstāko instanču lēmumi, bet Ventspils pilsētas pašvaldība tos neņem vērā savā iekšējā darbībā, vai ir vērts šķiest laiku?
– Ir vērts. Taisnīgākas valsts un sabiedrības, mūsu valsts ilgtspējas interesēs ir vērts. Tā diena pienāks, kad Ventspils pilsētas domes vadībai tiks paprasīts nepārprotami – kāpēc un ar kādām tiesībām tā nepilda tiesas lēmumus. Pēc tam prettiesiskais, autoritārais režīms kritīs. Viss soli pa solim virzās šajā virzienā.
– Kā zināms, VARAM nesen sagatavoja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Vai pastāv iespēja, ka Saeima un vēlāk tiesa Rīgas domes tiesisko nihilismu, saskaņā ar kuru VARAM pamato nepieciešamību atlaist Rīgas domi, attaisnos ar politiskiem, nevis juridiskiem apsvērumiem? Tas ir saskaņā ar analoģiju par administratīvās rajona tiesas atzinumu jūsu rosinātajā pieteikumā par Ventspils pilsētas domes pārkāpumiem, veidojot pašvaldības komisijas?
– Domāju, ka nē. Saeimā ir ienākusi jauna politiķu paaudze. Ja viņu iespējamo lēmumu par Rīgas domes atlaišanu, N.Ušakova vadīto deputātu vairākums pārsūdzēs tiesu instancēs, tad viņu atbildību par notiekošo Rīgas pašvaldības iestādēs vairs nelems tikai saskaņā ar politiskiem apsvērumiem. Taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kā būs pamatoti Rīgas domes politiskās vadības pārkāpumi.
– Noslēgumā atgriežamies pie tiesneses Blūmas lēmuma, kas Ventspils domes opozīcijas deputātiem ir bijis nelabvēlīgs. Kādas būs jūsu turpmākās darbības? Pārsūdzēsiet to tālāk Augstākā tiesā?
– Jā. Nav ne mazāko šaubu. Mēs vērsīsim Augstākās tiesas uzmanību uz to, ka partijas Latvijai un Ventspilij deputātu vairākuma politiska lēmuma un pašvaldības administrācijas atbalsta rezultātā prettiesiski ir apgrūtināta mazākuma deputātu Ģ.V.Kristovska, D.Kornas, A.Landmaņa un I.Landmaņa pienākumu pildīšana, tiek mērķtiecīgi ierobežotas šo deputātu iespējas līdzdarboties Ventspils pilsētas domes darbā. Mēs norādīsim, ka rajona tiesa nav ņēmusi vērā Latvijas konstitūcijā nostiprinātos tiesiskas, taisnīgas, demokrātiskas valsts pārvaldes pamatprincipus. Mēs pamatosim, ka tiesa nav ņēmusi vērā Ventspils pilsētas domes vairākuma netaisnīgo, mazākuma deputātu darbību ierobežojošo lēmumu lietderību, nav izvērtējusi šādu lēmumu nepieciešamību un piemērotību demokrātiskas, taisnīgas un tiesiskas valsts pārvaldes mērķu sasniegšanai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
