Pēdējā laikā daudz tiek runāts un spriests, kādas “šausmas” notikšot, ja reģionālās reformas ietvaros Ventspils pilsēta tiks apvienota ar Ventspils novadu…

Jāsaka, ka cilvēkus var saprast, jo mūsu pilsētas un novada amatpersonas izplata viņiem vien zināmus briesmu stāstus, šādi maldinot sabiedrību.

Vieni, Ventspils pilsētas domi pārstāvošais vairākums, baida ar Ventspils pilsētas ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, otri, Ventspils novada vadība, savukārt stāsta, ka šādi tikšot iztukšots novads no tur vēl palikušajiem cilvēkiem. Iemesls šādai rīcībai ir skaidrs: ne partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvjiem, ne novada vadībai nav izdevīga šāda apvienošanās.

KĀ IR AR IEDZĪVOTĀJIEM? KO VIŅI IEGŪS VAI ZAUDĒS?

Ja kāds zaudēs, tad tie būs politiķi. Gan Ventspils, gan novada iedzīvotāji no apvienošanas tikai iegūs, protams, ja pie varas būs saprātīgi politiķi, nevis cilvēki, kuriem rūp tikai sava sēta. Kārtīgus saimniekus raksturo, cik sakopts ir tā pārvaldībā esošais viss īpašums, arī ikviens tā tālākais stūrītis.

Jo ātrāk notiks reforma, jo labāk. Ja šāda apvienošanās būtu notikusi jau pirms desmit gadiem, noteikti novada apdzīvoto vietu situācija būtu daudz labāka, iedzīvotājiem bagātāka. Arī Ventspils atrastos pilnīgi citā, daudz labākā, perspektīvākā situācijā.

To, ka patreizējā panika tiek sēta nepamatoti, pierāda publisku diskusiju neesamība, jo tikai publisku viedokļu sadursmju rezultātā ir iespējams izvērtēt un izanalizēt gaidāmā procesa stiprās un vājās puses.

ARGUMENTĀCIJAS VIETĀ – POPULISMS

Diskusiju vietā parādās dažādi politiķu reformu nosodoši izteikumi Kurzemes Televīzijas raidījumos, tā saucamajās Aivara Lemberga iknedēļas preses konferencēs un video sesijās, Ventas Balss rakstos, piemēram, 10. februārī publicētajā Demokrātija tiek tikai spēlēta.

Tiek apelēts pie kaut kādām mistiskām Ventspils pilsētas un novada iedzīvotāju aptaujām, kuru rīkošanai nav nozīmes, ja iedzīvotājiem netiek pasniegta vispusīga informācija, kuru iespējams nodrošināt tikai dažādu viedokļu diskusiju un sadursmju rezultātā. Ja vienkārši paprasa, jūs “par” vai “pret”, pie viena noformulējot savas vēlmes, šajā gadījumā abu pašvaldību valdošo viedokli, skaidrs, ka rezultāts būs tāds, kāds izdevīgs valdošajiem. Izplatītie murgi, ka viens no iemesliem, kādēļ ministrija vēlas “saprecināt” Ventspili un Ventspils novadu, ir koalīcijas vēlme mazināt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ietekmi, nav uztverami nopietni un liecina par atsevišķu politiķu argumentu trūkumu pret plānotajām reformām. Argumentācija, ka reformu dēļ tikšot likvidētas lauku skolas un mazinātas kultūras aktivitātes novadā, ir tikai un vienīgi klajš populisms bez reāla seguma, tieši otrādi, būtu jāuzdod jautājums šādu ziņu izplatītājiem, vai viņi zina, cik skolu vai klašu Ventspils novadā ir jau likvidētas esošā pārvaldes statusa ietvaros. Tāpat kā salīdzināt Ventspils un Liepājas gadījumus nav nekāda pamata, ko komentārā pie Ventas Balss raksta Demokrātija tiek tikai spēlēta ļoti trāpīgi ir novērtējis kāds lasītājs:

““Kādēļ tiek salīdzinātas Liepāja un Ventspils? Visos laikos, sākot no 1. neatkarīgās Latvijas laikiem, tām ir maz kas kopīgs. Liepāja ir maza lielpilsēta, Ventspils – liela province. Pat nav nozīme šeit uzskaitīt visas šī brīža atšķirības. Galvenā, veidojot teritoriālo reformu, ir vairāki lielie novada centri – Aizpute, Pāvilosta, Grobiņa. Mums ir viena vienīga daudz maz nozīmīga vieta novadā – Piltene. Un arī tai nozīmīgums ir tikai vēsturisks. Viss. Vairāk nav nekā tāda, kas būtu liekams svaru kausos pret Liepāju un tās novadu. Var saprast, ka VB ir jāaizstāv domes pozīcijas viedoklis, bet nepazemojot sevi un profesiju.”

PILSĒTA UN NOVADS JAU TAGAD IR NEATRAUJAMI SAISTĪTI 

Par to, ka Ventspils novads nevar pastāvēt atrauti no pilsētas, manuprāt, nav jāšaubās. Daudzi novada iedzīvotāji ikdienu pavada pilsētā, arī pati novada vadība.

Novads bez valsts budžeta dotācijas pašvaldībām nevar pastāvēt arī finansiāli, jo no 10,5 miljonu eiro lielā Ventspils novada budžeta 3,5 miljoni eiro tiek saņemti no valsts izlīdzināšanas fonda. Arī šīs problēmas dēļ viens no reformas mērķiem ir radīt tādas pašvaldības, kuras var iztikt un attīstīties bez valsts budžeta dotācijas. Bez tam attīstīties tā, lai attīstība būtu vienmērīga, tātad Ventspils pilsētas un Ventspils novada iedzīvotāju komforta līmenim būtu jābūt līdzvērtīgam, ko ir iespējams panākt tikai apvienojoties.

Piemēram, Vārve un Tārgale ir tik tuvu pilsētai, ka šīs vietas var uzskatīt par Ventspils piepilsētas rajoniem. Bet vai šo vietu sakārtotības līmenis atbilst šā brīža pilsētas sakārtotības līmenim? Domāju, ka nākotnē Vārvi un Tārgali varētu attīstīt kā Ventspils “guļamrajonus”.

Vai šīm un citām novada apdzīvotajām vietām attiecīgu sakārtotības līmeni var nodrošināt novads un, ja jā, tad kāpēc līdz šim tas nav ticis izdarīts?

Piltene un Ugāle ir lielākās apdzīvotās vietas novadā. Kāpēc pārvietot cilvēkus, ja varējām tur jau sen izveidot tās pašas Ventspils brīvostas vai Ventspils pilsētas radītās ekonomiskās un rūpnieciskās zonas. Ir vispārzināms fakts, ka daudzi šo vietu iedzīvotāji savu dzīvesvietu ir pārcēluši uz Ventspili vai turpina ikdienā braukt turp un atpakaļ, lai strādātu šādos uzņēmumos, kuri varēja atrasties blakus viņu dzīvesvietām. Vai šādi nevajadzīgi iedzīvotāju pārvietošanas vai pārvietošanās izdevumi rada ekonomisko efektu? Mums tak ir svarīgi, lai sakopta un cilvēkiem bagāta ir gan Ventspils, gan novada apdzīvotās vietas.

Ja runājam par fondu līdzekļu piesaisti, tad arī tos būtu vieglāk un efektīvāk piesaistīt radot teritoriju apvienojošus projektus un izmantojot abu pašvaldību iestrādes un kapacitāti.

Tas pats attiecas uz jebkuru dzīves jomu, vai tā ir komunālā saimniecība, izglītība, sports, kultūra u.t.t. Apvienojoties visur ir iespējams dabūt daudz efektīvāku sinerģiju un nekādā gadījumā tas nenozīmē, ka visas šīs lietas būtu jākoncentrē Ventspilī, tieši otrādi, jo spēcīgākas būs novada apdzīvotās vietas, jo spēcīgāka būs arī Ventspils. Arī patreiz daudzas pilsētas funkcijas tiek realizētas novada teritorijā (atkritumu poligons Pentuļi; problemātiskie skolēni mācās novadā u.c.).

Cilvēku, pakalpojumu kustība uz un no novada uz pilsētu un otrādi, viennozīmīgi liecina, ka faktiski pilsēta un novads jau tagad ir neatraujami saistīti viens ar otru, un būtu tikai loģiski tos arī juridiski apvienot un izmantot to potenciālu, ko dos Ventspils pilsēta ar novada teritoriju.

FAKTI RUNĀ PAŠI PAR SEVI

Reformas pretinieki varētu iepazīstināt sabiedrību ar faktiem – kā attīstījušās novada apdzīvotās vietas pēdējo trīsdesmit gadu laikā, jo no viņu retorikas izriet, ka līdzšinējā attīstība ir pietiekoša, cilvēku skaits ir būtiski palielinājies, nav nekādu darba vietu un citu problēmu. Bet mēs taču visi zinām, ka tā tas nav – faktiski novadā visās jomās kopš neatkarības atjaunošanas ir vērojams dramatisks samazinājums.

Arī novada ceļi Ventspils-Dundaga, Blāzma-Valdemārpils, Blāzma-Dundaga, Piltene-Ugāle un daudzi citi vēl joprojām pilnībā vai atsevišķos posmos ir bez asfalta. Manuprāt to sakārtošana ir vitāli svarīga arī Ventspils pilsētai. Kam šo problēmu izdotos efektīvāk risināt – novadam vienam pašam, vai tomēr apvienotajai Ventspils pilsētai ar novada teritoriju?!

Aicinu novada reformas pretiniekus – amatpersonas, skatīties uz situāciju reāli un tā vietā lai turpinātu nevajadzīgi “šūmēties” visus spēkus veltīt situācijas izmantošanai kopējā pilsētas un novada uzplaukuma veicināšanai.

* ”Šausmas Gobu ielā” (angļu: A Nightmare on Elm Street) ir 1984. gada ASV šausmu filma.

24.02.2020 / Autors: Aivis Landmanis, Ventspils pilsētas domes deputāts / Foto: Unsplash.com