Turpmākajos gados nespecializētās mazumtirdzniecības jomā turpināsies koncentrācija, kas var veicināt uzņēmumu savstarpējā konkurences līmeņa saasināšanos. Tā, balstoties uz pērn izvērtēto apvienošanos datiem, prognozē Konkurences padome (KP). Īpaši arvien vairāk pieaug iespēja, ka apvienošanās darījumos, kur būs iesaistīti SIA Rkmi Latvia un SIA Maxima Latvija, var rasties negatīva ietekme uz konkurenci nākotnē kopumā.
Vienlaikus iestāde šajā jomā norāda uz vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju trūkumu, kas radītu nozīmīgu konkurences spiedienu uz esošajiem lielākajiem nespecializētajiem mazumtirgotājiem.
Pērn KP pieņēma 13 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, no kuriem 11 gadījumos nesaskatīja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc darījumus atļāva. Vienā gadījumā iestāde darījumu atļāva ar saistošajiem noteikumiem, kamēr vēl vienā – aizliedza, jo tika saskatīts būtisks kaitējums konkurencei. Kopumā pērn izvērtētie apvienošanās darījumi ietekmēja vismaz desmit komercdarbības jomas ar kopējo finansiālo apgrozījumu aptuveni 700 miljonu eiro vērtībā.
Pērn KP visvairāk apvienošanās lēmumus pieņēma par mazumtirdzniecību nespecializētajos pārtikas veikalos un degvielas mazumtirdzniecībā. Iestāde secina, ka šajās patērētajiem svarīgajās nozarēs, īpaši nespecializētajā mazumtirdzniecībā, turpinās konsolidācijas tendences un noris aktīva konkurence par platībām tirdzniecības centros, kam ir būtiska nozīme mazumtirdzniecības tīklu tirgus daļas palielināšanas stratēģijās.
Vienlaikus KP norāda, ka pašreizējā tirgus struktūrā vērojama mazāko nespecializēto mazumtirgotāju konkurētspējas stiprināšana, tomēr trūkst vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju, kas radītu efektīvu konkurences spiedienu uz diviem lielākajiem mazumtirgotājiem – SIA RIMI Latvia un SIA Maxima Latvija. Iestāde paredz, ka koncentrācijas tendences mazumtirdzniecībā varētu turpināties, abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem cenšoties palielināt savas tirgus daļas.
Tomēr KP pozitīvi raugās uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamo mazumtirgotāja Lidl ienākšanu Latvijas tirgū, jo tas varētu radīt efektīvu konkurences spiedienu uz citiem, tai skaitā lielajiem mazumtirgotājiem, un uzlabot kopējo konkurences vidi tirgū, vienlaikus patērētājiem nodrošinot plašākas izvēles iespējas attiecībā uz pieejamo preču sortimentu un izdarot efektīvu cenu spiedienu gandrīz visos produktu segmentos.
Ventspils pilsētā darbojas tikai viens Rimi hipermārkets, kamēr Maxima tik lielu veikalu pilsētā zināmu iemeslu dēļ nav atvērusi, taču darbojas vairāki nelieli veikali. Savukārt veikalu ķēde Lidl jau uzsākusi ienākšanu Latvijā, plānojot veidot četrus līdz piecus lielveikalus Rīgā, interese esot arī par veikalu būvniecību Liepājā, Jūrmalā, Tukumā. Izskanējis ir arī Ventspils vārds, taču pagaidām oficiālas informācijas par to nav un ir maz ticams, ka Lidl varētu ienākt Ventspils pilsētā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
