Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais tranzīta nozares attīstības plāns, ar kuru šonedēļ tika iepazīstināta Saeimas Tautsaimniecības komisija, paredz, ka konkurētspējas palielināšanai valstij būtu jādotē dzelzceļa kravas pārvadājumi. Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne norāda, ka tā vietā, lai domātu par nozares sakārtošanu, veicinot dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju uz administratīvo izmaksu rēķina, uz laiku atliekot dzelzceļa elektrifikāciju, nodrošinot vienotu pārvadājumu tarifu uz reģionālajām ostām un sliežu maksimālu noslogošanu ar pārvadājumu pārcelšanu no sauszemes uz dzelzceļu, SM ir vēlme uzlikt dārgo sliežu infrastruktūras uzturēšanu uz nodokļu maksātāju pleciem.
BATL skatījumā SM nav izpildījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevumu par tranzīta nozares ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi un tai to būtu jāizstrādā no jauna.
“Šobrīd izstrādātajam plānam desmit baļļu sistēmā nevar dot vairāk par “4”, kas nozīmē darbs izpildīts formāli, bet tas nav vērsts uz nozares glābšanu un izaugsmi. Jāmin, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums kopš 2012.gada jau sasniedzis 29%, kas tikai vēlreiz ceļ trauksmi, ka nozare ir nopietnas krīzes priekšvakarā,” norāda Antāne.
Viņas vērtējumā, SM būtībā nav stratēģiska redzējuma par tranzīta nozares tālāku attīstību un tas ir atrauts no reālās situācijas un pasaules notikumiem. Šobrīd viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras nozare, ir dzelzceļa pārvadājumu infrastruktūras maksa, kas šobrīd ir augstākā Eiropā un neveicina nozīmīgu tranzītam reģionu interesi pārvadāt kravas, izmantojot Latvijas dzelzceļu. Dzelzceļa pārvadājumu konkurētspējas paaugstināšana būtu jābūt atslēgas vārdam plānā, uzsvēra Antāne.
“Tā vietā plāns paredz deklaratīvas frāzes “vērtēsim”, “analizēsim”, “skatīsimies”, bet praktiski neparedz uz rezultātu vērstas darbības,” komentēja BATL prezidente.
Galvenie secinājumi no šī plāna ir, ka valstij būtu jādotē viena no lielākā Latvijā uzņēmuma – Latvijas dzelzceļš – darbība, lai tas kļūtu konkurētspējīgs. Turklāt Latvijas dzelzceļam nebūtu valstij jāmaksā dividendes, bet tās tiktu novirzītas uzņēmuma vajadzībām. No valsts budžeta vajadzētu piešķirt mārketinga un reprezentācijas izdevumus, lai vairāk SM pārstāvji varētu braukt uz ārvalstīm partneru meklējumos, kas līdz šim ir rezultējušies ar vienu vilciena sastāvu gadā no Ķīnas. Ostas pārveidosim par industriālajām teritorijām, kur notiks ražošana. Savukārt Ārlietu ministrija ir atbildīga par attiecību sakārtošanu Krieviju.
“Ja var iesniegt Saeimas Tautsaimniecības komisijai tik ļoti vāji izstrādātu un tik atrautu no reālās situācijas nozares attīstības plānu, tad mums ir jāsāk satraukties par tranzīta nozares attīstību valstī. Mums ir beidzot jāatzīst, ka valstī šobrīd būtībā nav uzraugošās un nozares politiku veidojošās ministrijas, bet tās vietā ir izveidota butaforija, kas imitē darbību un vēl vairāk – ar savu bezdarbību nodara ļaunumu nozarei,” atzīst Antāne.
BATL skatījumā vienīgais izņēmums, kad būtu atbalstāma valsts līdzdalība dzelzceļa kravu pārvadājumu nodrošināšanā, ir tarifu izlīdzināšana uz reģionālajām ostām, kas nodrošinātu vienotu maksu pārvadātājiem uz visām ostām valstī – neatkarīgi, vai tā būtu Liepāja, Ventspils vai Rīga. Vienots tarifs ir nepieciešams, lai nodrošinātu reģionālo ostu konkurētspēju un vienādas iespējas, jo šobrīd tas netiek nodrošināts un reģionālās ostas ir nevienlīdzīgās pozīcijās ar Rīgas brīvostu.
“Jau vairākus gadus atbildīgā par nozari SM izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs. Nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās un nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, ka otra lielākā tautsaimniecības nozare, kura veido nozīmīgu pienesumu IKP un nodarbina desmitiem tūkstošu darbinieku, ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā. Jau šobrīd no Krievijas puses netiek saskaņots kravu pārvadājumu grafiks. Krievijas lēmums caur Latvijas ostām nepārvadāt kravas būs ļoti spēcīgs trieciens tranzīta nozarei, nodokļu ieņēmumiem valstī un nodarbinātībai,” norāda Antāne.
Aicinot valdību nestāvēt malā, šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS Latvijas dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo SM ir nonākušas strupceļā. Asociācija, redzot patieso situāciju tirgū un reģionā, nevar piekrist ministrijas paustajam viedokļiem, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
