Latvijas ekonomika šī gada deviņos mēnešos ir zaudējusi aptuveni 50 miljonus eiro neiegūto Krievijas tranzīta kravu dēļ. Ja gada sākumā asociācijas uzņēmumiem naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspils ostu Krievijas dzelzceļš apstiprināja 90% apmērā, tad septembra mēnesī tie vairs bija tikai 5%, atklāj biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.
Asociācija jau līdz šim aktīvi aicināja atbildīgo Satiksmes ministriju un valdību rīkoties, lai samazinātu riskus ekonomikai un nodarbinātībai, ko var radīt Krievijas valdības stratēģiskais lēmums novirzīt savas kravas caur pašu attīstītajām ostām. Jāmin, ka tranzīts ir otra lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā.
“Statistika dienu no dienas kļūst skaudrāka un nepielūdzami iezīmē patiesās izmaiņas tranzītā. Šī brīža situācijā uzvarētājs būs tas, kas spēs pieņemt ātrus un stratēģiski svarīgus lēmumus. Pirmais mājas darbs ir palielināt Latvijas konkurētspēju, piemēram, tas nozīmē atteikties no dzelzceļa infrastruktūras maksas palielinājuma no jaunā gada, kas ierindos Latviju līderpozīcijās starp Eiropas Savienības valstīm ar dārgāko maksu. Ja mēs nevaram panākt starpvaldību sarunās kompromisu ar Krieviju tranzīta kravu saglabāšanā, tad mums ir jādara viss iespējamais, lai izmaksu ziņā tranzīts, izmantojot Latvijas dzelzceļu, kļūtu pievilcīgs citiem reģioniem. Diemžēl mūsu sadarbības partneri Baltkrievijā un citās valstīs norāda uz mūsu nekonkurētspēju šajā jomā,” uzsver Antāne.
Pēc BATL apkopotās informācijas šī gada septembrī kopējais kravu apgrozījums trīs lielākajās Latvijas ostās veidoja 4,5 miljonus tonnas, kas ir par 16% mazāk nekā 2014.gada septembrī.
Savukārt, apkopojot informāciju par pārkrauto ogļu apjomiem Baltijas jūras austrumkrastu (Krievijas un Latvijas) ostās šī gada deviņos mēnešos, var secināt, ka kopējie apjomi ir pieauguši, sasniedzot 43 miljonus tonnas. Bet šis apjomu kāpums ir bijis uz Krievijas, nevis Latvijas ostu rēķina. Krievijas ostās, salīdzinot 2014.gada un šī gada deviņu mēnešu periodu, ogļu kravu pieaugums veido 60%. Savukārt Latvijas ostām salīdzinot šos periodus ir ogļu kravu samazinājums par aptuveni 10%. Šī statistika vēlreiz apliecina, cik svarīgas ir katras sarunas ar Krievijas amatpersonām, jo Latvijas ekonomika nav gatava šādam kravu apjoma kritumam.
Šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un VAS Latvijas dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties, jo sarunas ar atbildīgo Satiksmes ministriju ir nonākušas strupceļā. Asociācija, redzot patieso situāciju tirgū un reģionā, nevar piekrist ministrijas paustajam viedoklim, ka situācija nozarē ir stabila un nav nepieciešami nekādi papildu pasākumi tās glābšanai.
Šobrīd pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma atbildīgā Satiksmes ministrija līdz šī gada decembrim izstrādā nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
