Reģistrētā bezdarba līmenis darbspējas vecumā Ventspils pilsētā joprojām turpina pieaugt un marta pirmajā ceturksnī atkal ir palielinājies par 0,1%, sasniedzot 4,8%, liecina pašvaldības publiskotā informācija. 

Bezdarba līmenis Ventspils pilsētā pakāpeniski pieaudzis jau kopš pagājušā gada beigām. Rudens otrajā pusē reģistrētā bezdarba līmenis darbspējas vecumā bija noslīdējis līdz 4,0%, taču tad dažādu faktoru ietekmē pakāpeniski pieauga. Proti, nepilnu četru mēnešu laikā vērojams kāpums par 0,8%. Ja vēl novembra otrajā pusē reģistrēti bija 860 bezdarbnieki, nepilnu četru mēnešu laikā viņu skaits ir pieaudzis par vidēji 170 cilvēkiem un marta pirmajā ceturksnī bija jau 1030 personas. Pirms gada šajā laikā bezdarbnieku skaits Ventspilī bija par simts personām lielāks.

Saskaņā ar publiskotajiem datiem, pašlaik bezdarba līmenis Ventspilī pamazām tuvojas vidējam rādītājam valstī (5,4%), kā arī Kurzemes reģionam (6,1%).

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis darbspējas vecumā republikas nozīmes pilsētās ir Rīgā, kur šis skaitlis ir 3,2%. Turpat seko Valmiera ar 3,4%, nedaudz tālāk ar 3,8% ir Jelgava. Pirms Ventspils priekšā ir arī Jūrmala ar 4,0%. Aiz Ventspils seko Jēkabpils (6,8%), Liepāja (6,6%), Daugavpils (8,1%) un Rēzekne (10,4%).

NVA Ventspils filiāles datu bāzē pagājušajā nedēļā bija pieejamas 139 brīvas vakances, taču, kā jau iepriekš ziņots, lielākā daļa prasa specifiskas zināšanas un prasmes, lai uz darba vietu varētu pretendēt strādāt gribētāji. Skaitliski joprojām vislielākais deficīts ir pēc rokas lokmetinātājiem, kur ir brīvas 25 vakances. Tāpat arī būvkonstrukciju montētājs (12), betonētājs (12), metālapstrādes darbgaldu operators (10), metāla konstrukciju atslēdznieks (8), metāla būvkonstrukciju montētājs (8), metālapstrādātājs (5) un zivju apstrādātājs (5). Pārējās 37 profesijas, kas veido 48 darbavietas, ir pieprasītas ar trim un mazāk darba vietām, norāda pašvaldība.

Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA