Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne pēc valdības šīs nedēļas lēmuma virzīt tālāk vienu no dārgākajiem Latvijas vēsturē projektiem – dzelzceļa elektrifikāciju – apsver iespēju vērsties Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) ar lūgumu uz laiku apturēt šī gandrīz pusmiljarda vērtā projekta īstenošanu, kamēr “valdība spēs nodrošināt tā pilnīgu caurspīdīgumu un piedāvāt stratēģiskus risinājumus dzelzceļa kravu krituma apturēšanai”. Pretējā gadījumā šī projekta īstenošana ir pielīdzināma dārga, jaudīga sniega tīrītāja izmantošanai vasarā, kam nebūs reāla pielietojuma, uzsvr BATL prezidente Inga Antāne.
Latvija ir sliežu lielvalsts, jo Eiropā tā ir līdere sliežu garumā uz vienu iedzīvotāju. Lai šādu infrastruktūru Latvijas dzelzceļš (LDz) uzturētu, ir jāpārvadā 60 miljoni tonnu kravu gadā. Pēc BATL aplēsēm, jau šobrīd pietrūkst trešā daļa šī plāna izpildei un turpmākajos gados iztrūkums tikai pieaugs, ņemot vērā Krievijas lēmumu nevirzīt caur Latvijas ostām savas kravas. Piemēram, BATL pārstāvošo uzņēmumu pieredze rāda, ka jau šobrīd no Krievijas puses tiek saskaņotas naftas un ogļu kravas tikai 5% apmērā, kamēr gada sākumā tas apjoms bija vēl 90% apmērā.
Eksperti jau daudzkārt brīdinājuši, ka situācija nozarē ir kritiska un tā ir krīzes priekšvakarā. “Šāda projekta īstenošana šobrīd “ož” pēc izšķērdības, uzliekot vēl lielāku finansiālu slogu uz kravu pārvadātājiem. Diemžēl valdība turpina apzināti ignorēt signālus par krīzi nozarē un par katru cenu virza uz priekšu elektrifikācijas projektu, aizbildinoties, ka lielāko finansējumu – 347 miljonus eiro – veidos Eiropas Savienības līdzekļi. Savukārt iztrūkstošos aptuveni 100 miljonus eiro ieguldīs pats LDz, aizņemoties līdzekļus bankā,” norāda Antāne.
“Man nav saprotams, kāpēc ar tādu mērķtiecību tiek virzīts šis projekts, zinot, ka situācija tranzīta jomā pasliktināsies un pa šīm sliedēm, iespējams, nebūs ko transportēt? Tāpat atbildīgā ministrija vēl līdz šim nav spējusi nodrošināt projekta caurspīdīgumu – svarīgs jautājums, kas maksās par šo dārgo projektu? Vai tie būs pārvadātāji, kuriem pieaugs dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa? Jau šobrīd tā ir augstākā Eiropā un samazina Latvijas konkurētspēju reģionā jaunu kravu piesaistē! Tāpat ir virkne citu tehnisku jautājumu, kas rada neskaidrības,” atzīst BATL prezidente.
Biedrības vadītāja aicina atbildīgo ministriju un valdību ar tikpat lielu “dedzīgumu” pieņemt lēmumus Latvijas konkurētspējas palielināšanā dzelzceļa pārvadājumu jomā un izstrādāt tranzīta attīstības stratēģisku redzējumu, ko atbildīgā ministrija sākusi darīt tikai pēc tam, kad to uzdeva darīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Turklāt asociācijai nav izprotams Satiksmes ministrijas arguments par nepieciešamību īstenot šo elektrifikācijas projektu, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām – lai gan transports Latvijā veido 28% no SEG emisijām, saskaņā ar VARAM datiem 92% šo emisiju veido ceļa transports un tikai 7% rada dzelzceļš. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka šī projekta īstenošana ļaus būtiski samazināt SEG emisiju daudzumu Latvijā.
“Atbildīgās Satiksmes ministrijas un LDz izlikšanās, ka tranzīta nozarē “viss kārtībā” jau kļuvis par bīstamu manevru Latvijas tautsaimniecībai. Analizējot pēdējo trīs gadu statistikas rādītājus, Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomi strauji samazinās un šobrīd nav nekādu priekšnosacījumu, lai situācija Latvijā uzlabotos. Lai izvairītos no krīzes tranzīta nozarē, šobrīd atbildīgajai Satiksmes ministrijai un valdībai kopumā būtu steidzami jārīkojas un jāpieņem atbildīgi lēmumi nozares konkurētspējas uzlabošanai, pretējā gadījumā krīzes radītās sekas atstās negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, budžeta ieņēmumiem, iedzīvotāju labklājību,” uzsver Antāne.
BATL aicina ņemt vērā patieso situāciju nozarē, nevis mānīgo “relatīvi nelielu kravu pieaugumu”. Ja valdība steidzami nepieņems svarīgus lēmumus un nesāks rīkoties, tad, iespējams, tai drīzumā būs jāpārskata budžeta ieņēmumu prognozes, kā arī jādomā par jaunām sociālām atbalsta programmām nozarē strādājošajiem.
Šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministrei un LDz padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādātu rīcības plānu ar aicinājumu steidzami sākt rīkoties. “Jau vairākus gadus atbildīgā par nozari Satiksmes ministrija izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs. Nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās, nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, ka otra lielākā tautsaimniecības nozare, kura veido nozīmīgu pienesumu IKP un nodarbina desmitiem tūkstošu darbinieku, ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā,” brīdina BATL prezidente.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
