Ventspilī vairāk nekā pusei privātmāju, kas saņem centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus, jau ir izbūvēti ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgli, pastāstīja pašvaldības SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis.
Šajā ziņā Ventspils, Madona un daļēji arī Daugavpils uz pārējo pilsētu fona ir labākā situācijā nekā citas pašvaldības, skaidroja Daugelis. Par Eiropas Savienības līdzekļiem iepriekšējos gados izbūvējot jaunus ūdensvada tīklus, pie vairāk nekā 1000 privātmājām Ventspilī, kur ir maģistrālā ūdensvada atzari, ierīkoti komercuzskaites mēraparāta mezgli. Līdz ar to no aptuveni 2000 privātmājām, kas Ventspilī saņem centralizēto ūdensapgādi, jau vairāk nekā pusei privātīpašumu ir izpildītas jaunās prasības par nepieciešamību līdz 2020.gadam izbūvēt šādas skaitītāju akas.
Tiesa, citās pilsētas ielās, kur ūdensvads izbūvēts agrāk un šādi mezgli nav ierīkoti, privātīpašniekiem to nāksies darīt par saviem līdzekļiem. Par mērierīču uzstādīšanu gan pašiem nebūs jāmaksā, taču mucas un tās ierīkošanas izmaksas kopā var sasniegt ap 500 – 600 eiro. Vaicāts, vai pašvaldība nevarētu paredzēt kādus atbalsta mehānismus ūdens komercuzskaites mēraparāta mezglu ierīkošanai, Daugelis neizslēdza tādu iespēju, taču tas ir jāvērtē pilsētas domei.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš sacīja, ka pagaidām pašvaldība nav izskatījusi iespēju sniegt iedzīvotājiem atbalstu ūdens komercuzskaites mēraparāta mezglu ierīkošanai. “Jāvērtē iespējamais apjoms un izmaksas. Skaidrs, ka sniedzot atbalstu vieniem, to vēlētos saņemt arī citi,” atzina Vītoliņš. “Mēs jau esam maksimāli atbalstījuši iedzīvotājus, lai veicinātu pieslēgšanos izbūvētajiem maģistrālajiem ūdensvada tīkliem, gan atvieglojot procedūru, gan paredzot atliktā maksājuma iespēju,” viņš piebilda. Klienti, kuri vēlas veikt ūdensvada vai kanalizācijas atzaru izbūvi līdz saviem namīpašumiem, bet kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, pašvaldības Ūdeka piedāvā iespēju vienoties par šo darbu apmaksas kārtību un noslēgt līgumu par atlikto maksājumu, sadalot pieslēguma izbūves izmaksas termiņos uz laiku līdz pat diviem gadiem.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums paredz, ka līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Par to satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.
“Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro. Man, pensionārei, tas ir pārāk daudz. Mazpilsētā galvenokārt seniori palikuši, daudzi atlikuši pa mazumiņam un sakrājuši – ko tur slēpt – zārka vajadzībām, bet tagad par to naudu būs jāuzstāda ūdens skaitītājs,” sašutusi ir smilteniete Mārīte Pētersone.
Uzzinot šādus paredzamos darbus, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.
Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.
Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka – paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.
Autors: LETA / Foto: LETA
