Ventspils pilsētā ir reģistrēts otrs lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp visām Latvijas republikas nozīmes pilsētām. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem analītiskajiem datiem, gada laikā Ventspils iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,4%. Lai gan pilsētas pašvaldības vadība turpina apgalvot pretējo, t.i., ka daudzi izvēlas pārcelties tieši uz Ventspili, oficiālie valsts dati rāda pretējo. Turklāt arī iedzīvotāju skaits no Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas izriet, ka šī gada sākumā Ventspils pilsētā dzīvoja 36,2 tūkstoši cilvēku (pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem ir vēl zemāks – 34,9 tūkst. cilvēku), nevis par dažiem tūkstošiem vairāk, kā to apgalvo pilsētas vadītāji.
Salīdzinājumam jāmin, ka vēl pirms 12 gadiem oficiālais Ventspils pilsētas iedzīvotāju skaits bija 43,69 tūkstoši iedzīvotāju. Tātad, 12 gadu laikā skaits ir sarucis par vairāk nekā 7 tūkstošiem cilvēku. Tādai neliela lieluma pilsētai kā Ventspils tas ir milzīgs skaitlis.
To, ka reģionos esošās pilsētas, tajā skaitā arī republikas nozīmes pilsētas piedzīvo un piedzīvos iedzīvotāju skaita samazinājumu nav nekāds jaunums. Tas ir skaidrojams ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, galvaspilsēta kā valsts centrs visā pasaulē ir kā magnēts, uz kuru aizplūst cilvēki lielākoties ekonomisku motīvu vadīti – darba meklējumi, lielāks atalgojums, labāka konkurētspēja un izaugsme, izglītības iespējas un citas priekšrocības. Tādas nevar nemaz vai spēj nedaudz sniegt pilsētas – viena vairāk, cita mazāk. Lielākais izaicinājums ir noturēt jauno paaudzi, kā arī atgriezt viņus dzimtajā reģionā arī pēc izglītības dokumenta iegūšanas. Protams, ar nosacījumu, ka ir darba iespējas, kas ir atbilstošas iegūtajai kvalifikācijai.
Diemžēl, arī Ventspils ir starp tām pilsētām, kurās darba iespējas tādās jomās, kas nav pārsvarā saistītas ar ražošanas un tehnoloģiju jomu, praktiski nav. Īpaši tas ir attiecināms uz vadītāja un vadības līmeņa amatiem, kur pašvaldības un tās padotībā esošo iestāžu struktūru hierarhijā ir faktiski iekšēji noteikts sadalījums pēc principa “savējiem”, bet “no malas” var iekļūt tikai tad, ja kvalificēta speciālista nav un tādēļ ir spiesti meklēt viņu ārpusē. Arī vidējā atalgojuma līmenī Ventspils vēl ļoti tālu atpaliek no, piemēram, Rīgas, Jelgavas vai Jūrmalas, mazāk – no Liepājas.
Iedzīvotāju dinamikas lejupslīdes rādītājs Ventspilī ir otrs lielākais starp visām republikas nozīmes pilsētām. Lielāks (par 1,6%) sarukums ir vienīgi Daugavpilī, kur arī reģistrētā bezdarba līmenis darbspējas vecumā atšķirībā no Ventspils ir teju divas reizes augstāks – attiecīgi 4,1% un 7,5%. Vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā (2,0%), bet Kurzemē tas ir 1,3%. Zīmīgi, ka 1/6 daļa no kopējā iedzīvotāju sarukuma visā Kurzemē veido Ventspils pilsētas iemītnieku skaita samazinājums. Pieaugums lielo pilsētu vidū ir Jūrmalā un Valmierā, kur, starp citu, ir zemākais bezdarba līmenis valstī (3,0%).
Pašlaik bezdarba līmenis līdz ar vasaras sezonālā darba sākumu ir noslīdējis atkal līdz 4,1%, oficiāli bez darba ir reģistrēti nepilni 900 ventspilnieku. Maija pēdējās darba nedēļas sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras Ventspils filiālē bija 171 brīva vakance. Var jau slavēt, cik daudz brīvu vakanču, kas no otras puses nozīmē, ka ilgstoši nevar atrast darbiniekus. To apliecina fakts, ka ilgstoši nevar atrast vairāk nekā 20 rokas lokmetinātājus, desmit un vairāk būvkonstrukciju, metāla konstrukciju montētājus un atslēdzniekus, kā arī daudzus citus speciālistus, kur nepieciešamas konkrētas iemaņas un pieredze. Darbs, ko vienkāršs cilvēks nevar veikt. Šāds brīvo vakanču skaits veido teju divas trešdaļas no visām pieejamām darbavietām. Vēl viens iemesls ir arī dzimstības un mirstības rādītāju attiecība. Pērn visā Latvijā mirušo skaits par 7,9 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu, šajā rādītājā līdzīgas proporcijas ir arī Ventspils pilsētā un novadā. Turklāt novadā pagājušajā gadā pasaulē nāca tikai 61 (!) mazulis, bet mirušo skaits bija tieši divas reizes lielāks. Līdzīga proporcija ir arī Ventspils pilsētā, tikai piedzimušo bērnu skaits ir vairāk nekā 500 mazuļi, bet ievērojams skaits ir deklarēti un dzīvojoši ārpus pilsētas vai vispār citos novados.
Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 14 gadiem veido kopumā 15,8% no iedzīvotāju skaita. Nākotnes aina ir nedaudz cerīgāka, jo iepriekš šis rādītājs bija 14,4%. Lielākais īpatsvars ir tieši Rīgas reģionā. Taču vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem iedzīvotāju skaits turpina strauji samazināties (-1,5%), bet pieaug pensionāru skaits (+0,2%). Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi un vairāk. Arī Ventspilī (saskaņā ar pašvaldības Sociālā dienesta datiem, šī gada sākumā vecuma pensiju pilsētā saņēma turpat 9000 ventspilnieku), kuru pilsētas vadītāji – bagātie pensionāri – mēdz saukt par turīgo pensionāru zemi, lai gan patiesībā situācija ir tāda pati kā visā valstī.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
