7. un 18. oktobrī teātra namā “Jūras vārti” viesosies teātra festivāls “Zelta maska Latvijā”, kas, atzīmējot 15 gadu jubileju, Ventspils skatītājiem piedāvās Krievijas teātra “Balets Maskava” izrādi “Deju grīda” un Leonīda Jakobsona vārdā nosauktā baleta teātra Galā koncertu.
Ceturtdien, 7. oktobrī, plkst. 19.00 gaidāmās teātra “Balets Maskava” izrādes “Deju grīda” mūzikas autors ir Stefans Levins (Zviedrija), mākslinieks – Dmitrijs Razumovs (Krievija). Tajā piedalīsies abu teātra trupu – laikmetīgās un klasiskās – dalībnieki.
Iestudējuma horeogrāfu Jerunu Ferbruhenu (Beļģija) mēdz dēvēt par horeogrāfijas Timu Bērtonu – būdams gudrs, ekscentrisks, izsmalcināts fantasts, Jeruns Ferbruhens katrā izrādē pauž stāstu, pat ja veido iestudējumu bez sižeta.
Izrādē nolasāmas atsauces uz pagājušā gadsimta 20. gadu deju maratoniem, kas norisinājās ASV Lielās depresijas laikā un nereti beidzās traģiski. “Gribēju radīt izrādi par deju,” saka Jeruns Ferbruhens, “man patīk ideja, ka deja ir zāles, taču tā – kā katras zāles – var tevi sagraut, ja laikus neapstāsies. Deja var būt kaut kas skaists un kaut kas tumšs vienlaikus.”
Izrāde “Deju grīda” ir balansēšana starp baudu, katarsi un traumu. Skrituļslidas un puantes. Atturīgi, stingri tērpi, kas vienlīdzīgus padara vīriešus un sievietes, zvaigznes un statistus, uzvarētājus un uzvarētos. Izrādē tiks parādīts, ka deja var būt bauda, rituāls, profesija, tomēr nevienam no tās neizbēgt un neaiziet. Tā iemieso dzīvi ar visu tās ritmu daudzveidību, metaforiski vēsta par kustības enerģiju, kas spēj gan piepildīt ķermeni ar spēku, gan novest to līdz pēdējai robežai. Taču tieši no šā galējā noguruma var tapt jauna pasaules izjūta…
Savukārt Leonīda Jakobsona Sanktpēterburgas baleta teātra Galā koncerts “Jūras vārtos” notiks 18. oktobrī plkst. 19.00. Koncerta “Jakobsons un klasika” programmā iekļauta gan klasiskā horeogrāfija, gan arī leģendārā teātra dibinātāja Leonīda Jakobsona radošais mantojums.
Programmā būs gan pas de deux no Mariusa Petipā/Ļeva Ivanova “Gulbju ezera” un Žana Gijoma Bāra “Apburtās princeses”, gan fragmenti no Žana Koralli/Žila Pero/Mariusa Petipā “Žizeles”, Mihaila Fokina “Šopeniānas” un Johana Koborga “Dona Kihota”. Līdzās Leonīda Jakobsona miniatūras “Sekstets” ar Johanna Volfganga Mocarta, “Pas de quatre” ar Vinčenco Bellīni un “Pas de deux” ar Džoakīno Rosīni mūziku.
Jakobsona baleta vēsture aizsākusies 1966. gadā. Tā pirmais nosaukums bija “Horeogrāfiskās miniatūras”, un Padomju Savienībā tas bija pirmais baleta teātris, kas organizēts atsevišķi no operas trupas. Leonīds Jakobsons (1904 – 1975), meistars, kuram piemita neizsmeļama fantāzija un prasme radīt savu, īpašu dejas plastiku, paplašinot klasiskās horeogrāfijas stilistiskās un žanriskās iespējas, kolektīvu vadīja no 1969. līdz 1975. gadam. Panākumus guva arī teātris, kam piešķirts viņa vārds. Šobrīd tas ieņem svarīgu vietu starp Krievijas spēcīgākajām teātra trupām.
Festivāls “Zelta Maska Latvijā” ir viens no gada svarīgākajiem teātra dzīves notikumiem, kas vieno krievu un latviešu tautību skatītājus. Tradicionāli festivālā tiek izrādītas aizvadītās sezonas labākās Krievijā tapušās izrādes, kas saņēmušas Krievijas festivāla “Zelta Maska” balvas vai tikušas nominētas tām. Šī gada “Zelta maskas Latvijā” repertuāru pamatā veido 2020. gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ nenotikušās izrādes.
Izrādes paredzētas tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi, apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.
5.10.2021. / Autors: SIA “Kurzemes filharmonija” / Foto: SIA “Kurzemes filharmonija”
