Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 4.janvārī, vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar Jaunās Vienotības politiķi Krišjāni Kariņu, pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas KPV LV atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.
Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.
Sarunā ar prezidentu norādīts, ka nepieciešamo darbu veikšanai politiķiem vajadzīgas divas nedēļas un, ja darbs būs veiksmīgs, balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt janvāra “divdesmitajos datumos”, norādīja Pavļuts.
Jauno Vienotību parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas – Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par un Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju “sarkano līniju” dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Kariņš piedāvāja, ka Jaunā Vienotība jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.
Attīstībai/Par! lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo KPV LV iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk KPV LV šim amatam piedāvāja citu kandidatūru – Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam – parlamentāriete Ieva Krapāne.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot Saskaņu, kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Autors: LETA / Foto: LETA
