Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.
Vējonis atzina, ka tikšanās laikā 13.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji viņu informēja, ka pagaidām nevienam no līdz šim izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem nav izteikta vairākuma atbalsta parlamentā.
“Nevienam no kandidātiem nav izteikta vairākuma parlamentā, tāpēc šodien nevirzīšu nevienu Ministru prezidenta amata kandidātu, bet aicināju partijas turpināt diskusijas, lai meklētu kopsaucējus un piedāvātu vienu kandidātu, kas varēs iegūt vairākuma atbalstu,” sacīja Valsts prezidents.
Valsts augstākā amatpersona norādīja, ka konsultācijas tiks turpinātas jaunnedēļ, 26.novembrī. Vējonis no politiķiem sagaida aktīvu rīcību, izvirzot priekšlikumus iespējamajam Ministru prezidenta amata kandidātam, kam būtu atbalsts parlamentā. Vējonis pauda, ka pašlaik nepieciešams izveidot ilgstoši darboties spējīgu valdību.
Prezidents tikās ar apvienības Attīstībai/Par! Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku un partijas KPV LV premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu. Pēc tikšanās Vējonis nekādus paziņojumus nesniedza, savukārt Gobzems izteica aicinājumu politiķiem atteikties no iepriekš “novilktajām līnijām” valdības veidošanas procesā. Vēlāk publiskajā telpā nonāca Satversmes aizsardzības biroja (SAB) informācija, ka Pabrikam ir iespējams izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, savukārt par Gobzemu ir nepieciešama papildu pārbaude.
Pēcpusdienā prezidents runāja ar visām 13.Saeimas partijām.
Politiķiem pagaidām nav izdevies vienoties par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās iesaistīti seši politiskie spēki – KPV LV, JKP, Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība, ZZS, kā arī JV.
JKP uzsver, ka valdībā nesadarbosies ar ZZS, tāpēc piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju. Pārējiem politiskajiem spēkiem gan nav būtisku iebildumu pret ZZS iekļaušanu valdībā.
7.novembrī Valsts prezidents premjera amatam nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, dodot laiku līdz 21.novembrim panākt vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu un Saeimas vairākuma atbalstu. Pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām, pārmetot JKP augstprātīgu sarunu vešanas manieri un utopiskus budžeta plānus. Pēc tam prezidents Bordāna nomināciju premjera amatam atsauca.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
