Š.g. 14.maijā ir pieņemti grozījumi likumā “Par tiesu varu” un veikti grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Saeima ir nolēmusi atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. Šī likuma norma stāsies spēkā no š.g. 1. jūlija vienlaicīgi ar jauno Administratīvās atbildības likumu.
Saeima no likuma “Par tiesu varu” ir svītrojusi normu, ka tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus un viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības. Tiesnesi par izdarīto administratīvo pārkāpumu varēs saukt arī pie disciplinārās atbildības, ja būs pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu.
Ir veikti grozījumi un pagarināts tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņš no diviem uz četriem gadiem, tas darīts, izvērtējot citu valstu pieredzi un regulējumu, kā arī ievērojot, ka Latvijā vidējais lietas virzības termiņš visās tiesu instancēs vidēji ir četri gadi. Likumprojekta anotācijā teikts, ka katra individuāla tiesneša rīcība veido sabiedrības priekšstatu par tiesu varu un sistēmu kopumā. Tāpat grozījumi paredz aktīvāku Tieslietu padomes lomu lietu termiņu pārvaldības procesā.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesas darbu un iespēju pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un iespējamiem pārkāpumiem tiesneša darba organizācijā, ir paplašināmas tiesas priekšsēdētāja pilnvaras un paredzamas tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas rada šķēršļus tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei, Saeima ir veikusi grozījumus likumā “Par tiesu varu”.
Šie grozījumi paredz principiāli atšķirīgu tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību. Paredzēts atteikties no kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķa atlases procesa daļas, mainīt mācību un stažēšanās formātu, resursus koncentrējot jau amatā iecelta vai apstiprināta tiesneša apmācībai. Līdz ar to likumprojektā tiek paredzēts, ka par tiesneša amata kandidātu var iecelt personu, kura izturējusi tiesnešu amata kandidātu atlases procesu un ir iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā – tas paredzēts likumprojektā un, cerams, ka šīs izmaiņas kopumā uzlabos tiesu darbu Latvijā.
20.05.2020. / Autors:Ventspilnieks.lv / Foto:Ventspilnieks.lv arhīvs
