Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī mutvārdu procesā skatīja Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāta Ģirta Valda Kristovska blakus sūdzību par Liepājas tiesu nama Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt deputāta pieteikumu. Tajā Kristovskis prasījis uzlikt par pienākumu Ventspils domei sniegt deputāta prasīto informāciju, kā arī atzīt par prettiesisku informācijas ievietošanas Ventspils pašvaldības oficiālajā portālā ierobežojumu opozīcijas deputātam. AT jāvērtē, vai šie prasījumi ir izskatāmi tiesā administratīvā procesa kārtībā.
Tiesas nolēmums būs zināms 9.maijā, tomēr lietas skatīšanas gaitā iezīmējās ne viens vien robs atbildīgās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbā, kuras pienākumos ietilpst pašvaldību darbības tiesiskuma pārraudzīšana.
Liekas, ka Augstākās tiesas tiesnešu sastāvs īpašu uzmanību pievērsa tieši VARAM veiktās pārraudzības funkciju kontekstam, jeb VARAM rīcībai situācijā, kad deputāts Kristovskis 2017. gada 25. augustā bija vērsies VARAM ar lūgumu dot vērtējumu un pārtraukt Ventspils pilsētas domes patvaļu un prettiesiski ievēlētā domes priekšsēdētāja, deputāta Lemberga darbības, vairākkārt izplatot izdomātu, neslavu ceļošu informāciju par mazākuma deputātu Kristovski. Taču VARAM toreiz neiejaucās. Tik vien kā pašausminājās par Ventspils pilsētas domes oficiālā interneta portāla lapu “ĢVK atkal melo” un atrakstījās norādot, ka VARAM kompetencē neietilpst domes amatpersonu morālās uzvedības pārbaude, pat ja personas goda un cieņas aizskaršana no pašvaldības amatpersonu puses nav pieļaujama. VARAM savā 2017. gada 21. septembra vēstulē Kristovskim bija norādījusi, ka Administratīvā procesa likums paredz tiesības vērsties tiesā pret iestādi saistībā ar tās lēmumiem.
Kristovskis pieļauj, ka sēdes laikā Augstākās tiesas tiesa vēlējās saprast, vai tiešām VARAM šādā situācijā neizpildīja pašvaldību darbības pārraudzības funkciju, kas bija pamats, lai Kristovskis prasītu Administratīvās tiesas aizsardzību pret Ventspils pilsētas domes politiskās un administratīvās varas prettiesiskajām rīcībām.
Interesanti, ka lapa “ĢVK atkal melo” no Ventspils pilsētas domes oficiālā interneta portāla zibenīgi pazuda tikai 2018. gada 25. aprīļa pēcpusdienā pēc Augstākās tiesas sēdes. Tātad, lai gan Augstākās tiesa savu nolēmumu paziņos tikai 9. maijā, viens rezultāts jau ir sasniegts pašas tiesas sēdes dienā, un proti, ilgstoši turpinātais pašvaldības vadības prettiesiskais kaitējums personai “ĢVK atkal melo” formā ir pārtraukts.
Uz šādu nepārprotamu pārkāpumu fona tiesu, spriežot pēc uzdotajiem jautājumiem, interesēja ne tikai Ventspils pilsētas domes, bet arī VARAM un Pašvaldību savienības vērtējums par mazākuma deputātu tiesību ievērošanu Latvijas pašvaldībās.
Tomēr radās iespaids, ka VARAM Pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičulis, arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča paskaidrojumu sniegšanas tiesai laikā uztur savu ierasto, acīmredzami formālo pieeju. Diemžēl abu šo institūciju pārstāvji pašvaldībās esošo tiesisko situāciju vērtēja ļoti virspusēji, aizbildinoties, ka likumos noteiktā pašvaldību darba un deputātu tiesību regulācija ir pietiekama. Abas pieaicinātās amatpersonas nespēja raksturot pašvaldībās notiekošo procesus, kas saistās ar mazākuma deputātu tiesību ierobežošanu, pašvaldības resursu izlietošanu vairākuma interesēs, kas ir pretrunā Latvijas Satversmē noteiktajiem tiesiskuma un demokrātijas principiem. Tomēr vērtējot deputātu tiesības saņemt informāciju, gan VARAM Pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičulis, gan LPS priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča vairākkārt piesauca “Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu,” kura 9. un 13. pantā paredzētas plašas deputāta tiesības saņemt informāciju, ja tā nepieciešama viņa pilnvaru īstenošanai. Jāatgādina, ka tās liegšana Ventspils pilsētas pašvaldībā bija viens no grūdieniem, lai deputāts Kristovskis izšķirtos par savu tiesību aizsardzību panākšanu ar tiesas līdzdalību. Interesanti, ka gan VARAM, gan Pašvaldību savienība galu galā pauda uzskatu, ka mazākuma deputātu tiesību aizskārumi Latvijā neesot nekāda vērā ņemama problēma. Viņi mēģināja Ventspilī notiekošo, A.Lemberga melīgo ziņu izplatīšanu vērtēt kā politisku plūkšanos, nevis kādu normatīvu problēmu un bilda – ja arī tā tur esot, to iespējams atrisināt pašvaldībā uz vietas…
Jāatzīst, ka dzirdot šādus vai līdzīgus mazākuma deputātu darbības vides vērtējumus, radās sajūta, it kā minētās institūcijas par gadiem praktizēto autoritārismu Ventspils pašvaldībā un mazākuma deputātu darbības ierobežojumiem, iepriekš nekādus būtiskus iebildumus nebūtu uzklausījušas.
Blakus sūdzības rosinātājs Augstākajā tiesā, Ventspils pilsētas domes deputāts Kristovskis gan bija citās domās. Tāpēc viņš savā runā norādīja, ka VARAM diemžēl nespēj pienācīgi savu pārraudzību pildīt, iet vieglākās pretestības ceļu un atstāj pašvaldību, šajā gadījumā Ventspils pilsētas domes veiktos pārkāpumus, paša pārkāpumu veicēja, tas ir pašvaldības ziņā. Tāpēc, kā norādīja Kristovskis, Latvijas demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un valsts ilgstpējas dēļ, politiskās kultūras celšanas dēļ, konkrētie Ventspils pilsētas domes pārkāpumi pret viņu kā mazākumu deputātu būtu jāskata Administratīvajā tiesā, kuras vērtējums būtu kompetentu speciālistu sniegts rezultāts. Turklāt viņš norādīja, ka normatīvajos dokumentos jānostiprina opozīcijas deputātu tiesību darbības mehānismi, lai tos ne tikai pasargātu no vairākuma, valdošā politiskā spēka un administrācijas patvaļas, kas nereti, kā Ventspilī, izpaužas kā prettiesisku darbību kopums organizētā grupā, bet arī disciplinētu vairākumu, ja tas zinātu, ka tā pārkāpumus pret deputātu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Tas būtu daudz labāks risinājums, nekā vēršanās VARAM, kura politiskās gribas trūkuma dēļ pārraudzības funkcijas veic virspusēji.
Vēl daži 25. aprīļa tiesas sēdes vērotāja secinājumi. Lai arī formāli pašvaldības darbību reglamentējošo likumu normas šķietami tiek ievērotas, realitātē pastāv daudz iespēju kā politiskais vairākums un pašvaldības administrācija var ierobežot opozīcijas deputātu iespējas kvalitatīvi pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Kā tiesas sēdē minēja Ventspils pilsētas domi pārstāvošā advokāte, deputāts Kristovskis kopš deputāta darbības uzsākšanas pagājušā gada vasarā kopumā domē vērsies ar 50 iesniegumiem. Taču pašvaldības atbildes ir bijušas tikai formālas, kuras grūti vērtēt citādi kā atrakstīšanos, kas nav vērstas uz mazākuma deputāta atbalstīšanu konstatētas problēmas risināšanai, tiesībaizskāruma novēršanai vai kādas pozitīvas idejas atbalstīšanai pēc būtības. Tās drīzāk vērtējamas kā domes skaidrojumi par tās “tiesībām” apgrūtināt mazākuma deputātu Kristovska, Daces Kornas, Aivja Landmaņa un Ivara Landmaņa darbību Ventspils pilsētas pašvaldībā.
Vērts pieminēt, ka tiesas sēdē tika aktualizēta arī pretrunīgā situācija, ka Administratīvajā tiesā par valsts un pašvaldību pārvaldes pārkāpumiem var vērsties ar prasījumiem privātpersonas, bet pašvaldību deputātiem tas ir liegts. Kā norādīja blakussūdzības pieteicējs deputāts Kristovskis, pirmkārt viņš ir civilpersona, kuram tiesības vērsties Administratīvajā tiesā neviens nevar atņemt. Taču, ja viņš kā privātpersona, kā mazākuma deputāts, konstatē valdošo spēku administratīvas prettiesiskas darbības, un ir nepieciešams tos novērst, bet VARAM nerīkojas, tad šāda iespēja ir liegta.
Tādēļ Kristovskis minēja, ka šīs konkrētās tiesas procesa atzinumu rezultātā būtu vērts vērtēt iespēju pilnveidot pastāvošo tiesu praksi attiecībā uz pašvaldības deputātu tiesībām vērsties Administratīvajā tiesā, lai juridiski kompetenti izšķirtu prettiesiskas darbības, kuras rodas demokrātijas principu realizācijas procesā, kas nereti izpaužas, kā politiskā vairākuma destruktīvi, ierobežojoši pasākumi, tajā skaitā informācijas neizsniegšana vai pašvaldības resursu lietošana tikai vairākuma deputātu interesēs. Diemžēl šādas situācija pastāv Ventspils pilsētas pašvaldībā un tas ir pretrunā ar Satversmes 101. pantu, norādīja Kristovskis.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
