Ja pašvaldības teritorijā dzīvo iedzīvotāji, kuriem ir grūtības saprast valsts valodu vai nesaprot vispār, tad tā ir konkrētās pašvaldības atbildība par nesekmīgu integrācijas procesa nodrošināšanu, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā uzsver, ka pašvaldību izdotajiem izdevumiem ir jābūt tikai valsts valodā, un atkāpes nav pieļaujamas.
vērtējot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē diskutēto un izskanējušos viedokļus, VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts aicina LPS nepieņemt sasteigtus lēmumus un neizteikt paziņojumus, bet gan skrupulozi izvērtēt pausto nostāju attiecībā uz pašvaldību informatīvo izdevumu publicēšanu svešvalodā. Amatpersonas ieskatā ir būtiski ņemt vērā riskus, kuriem ar tiek pakļauta Latvijas sabiedrība ar šādu LPS nostāju – kultūras vērtību saglabāšanas un drošības jomā.
“Valsts un pašvaldību informatīvajiem materiāliem, tai skaitā drukātajiem materiāliem – avīzēm, viennozīmīgi ir jābūt valsts valodā. Ja pašvaldības teritorijā ir iedzīvotāji, kuriem diemžēl ir grūtības saprast valsts valodu, tad tā ir pašvaldības atbildība par nesekmīgu integrācijas procesa nodrošināšanu. Šis LPS paziņojums kārtējo reizi izceļ pašvaldību vājo gatavību īstenot valstiski atbildīgu politiku. Šāda pašvaldību rīcība ne tikai šķeltu sabiedrību, bet radītu arī iekšēju apdraudējumu,” sacīja Eglīts.
Tuvākajā laikā LPS tiks aicināti uz tikšanos ar VARAM, lai diskutētu par pašvaldību informatīvo izdevumu sasniedzamajiem mērķiem, auditoriju, kā arī instrumentiem, kurus iespējams izmantot, lai ikvienā pašvaldībā vietvaras sniegtā informācija nonāktu līdz iedzīvotājiem.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis gan aizstāv nepieciešamību pēc tā, lai pašvaldību izdevumi būtu arī krievu valodā. Viņš pauda, ka bieži vien Latgalē un pierobežas teritorijā nav iespējams redzēt ne valsts televīzijas kanālus, ne arī reģionālie mediji sasniedz šos iedzīvotājus. Tāpēc bieži vien pašvaldību izdevumi ir vienīgā informācija par vietvarā notiekošo, uzskata Kaminskis.
Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs skaidro, ka vairākos gadījumos dažādās pašvaldībās birojs sodu piemērojis par to, ka deputāti neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos pienākumus, nevis par Valsts valodas likuma neievērošanu. Proti, deputāti, atvēlot finansējumu izdevuma izdošanai divās valodās, pārkāpa likumā noteikto un piešķīra publiskās personas naudu mērķiem, kam tā nav paredzēta.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
